“Tā aiziet mūsu monstri,” skumji noteic Aivars Hermanis, izcilais latviešu ģitārists. Nule uzzinājām, ka 8. augustā šo pasauli pametis Aleksandrs Sircovs, ko daudzi pazina pēc vārda, kas viņam bija izsenis dots – Muravejs (Skudra – krievu val.). Droši vien tāpēc, ka savulaik, jaunībā, daudzi vēroja, kā nelielā auguma puisis nes savu instrumentu – kontrabasu. Bet varbūt arī tādēļ, ka Aleksandrs bija ļoti strādīgs: viņš vēlējās īstenot savus mērķus, lai arī ko tas maksātu.

Aleksandrs mācījās Cēsu mūzikas vidusskolas kontrabasa klasē. Tur arī ieguva savu amizanto iesauku Muravejs. Bet ne jau klasiskā mūzika viņam patika: Aleksandrs muzicēja restorānos, spēlēja arī Cēsu diksilendā. Armijā Aleksandrs iemācījās spēlēt tubu, čakli vingrinājās kontrabasa spēlē, mācījās spēlēt basģitāru un iestājās Tartu mūzikas vidusskolā.

1982. gadā Aleksandrs, iemācījies igauņu valodu, sāka spēlēt grupā “Suvenīrs”, bet pēc Tartu rokfestivāla pievienojās Gunāra Grapa ansamblim.

1985. gadā Aleksandrs atgriezās Latvijā, muzicēja restorānos, tad sāka spēlēt “Eolikā”. Pēc tam bija darbs grupā “Rebel”, “Opus Pro”.

Kā producents sadarbojās ar “Labvēlīgo tipu”, bet 1997. gadā Aleksandrs izveidoja grupu “Keksi” un sāka muzicēt savā iemīļotajā žanrā - rokenrolā, reizēm arī kantrī. Pārdesmit gados “Keksi” piedzīvoja krāsainu mūzikas dzīvi Latvijā, priecējot publiku autorkoncertos un neskaitāmos festivālos Latvijā un ārvalstīs.

Grupa “Keksi” muzicējusi kopā ar “Boney - M”, Meisiju Greju, “Smokie”, “Ottawan”.

Aleksandrs aizgāja mūžībā pēc smagas slimības. Kas paliks atmiņā mums, palicējiem? Aleksandra dzīvesprieks, atvērtība un optimisms. Viņš ar prieku ne tikai spēlēja basģitāru un kontrabasu, bet arī mācīja jaunos muzikantus. Talantīgs un darbīgs bija Aleksandrs.

Tik žēl, Muravej, ka tev tik ātri bija jāaiziet. Gan jau tiksimies kādreiz.

Dziļa līdzjušana tuvajiem. Ardievu.