Muhameds Ikbāls (urdu: محمد اقبال, dzimis 1877. gada 9. novembrī, miris 1938. gada 21. aprīlī) bija musulmaņu dzejnieks, filozofs un politiķis, kurš dzimis Silkotā, Britu Indijā (mūsdienu Pakistānā). Viņa rakstīta dzeja urdu, arābu un persiešu valodās tiek uzskatīta par vienu no izcilāko mūsdienu dzejā.Ikbāls ir viens no Pakistānas idejiskajiem "tēviem". Viņa vīzija par atsevišķu musulmaņu valsti Indijā bija pamats Pakistānas valsts nodibināšanai. Pakistānā viņš tiek dēvēts par Allamu Ikbālu (urdu: علامہ اقبال, Allama nozīmē skolotājs), bet Afganistāna un Irānā, kur plaši pazīstama viņa dzeja persiešu valodā, viņu dēvē par Ikbālu no Lahoras (Iqbāl-e Lāhorī).

Pēc studijām Anglijā un Vācijā, Ikbāls izveidoja jurista praksi, bet galvenokārt koncentrējās akadēmisku rakstu rakstīšanai par politiku, ekonomiku, vēsturi, filozofiju un reliģiju. Vēl vairāk viņš kļuva pazīstams savas dzejas dēļ; ievērojamākie viņa dzejas darbi ir Asrar-e-Khudi, Rumuz-e-Bekhudi un Bang-e-Dara.

Biogrāfija

Muhameds Ikbāls ir dzimis Silkotā pārtikušā kašmīriešu izcelsmes ģimenē. Studējis filozofiju, angļu literatūru Valdības koledžas universitātē Lahorā. No 1907. gada studēja Lielbritānijā, Kembridžas universitātē. Studiju laikā iesaistījās indiešu musulmaņu politiskās organizācijās.

1908. gadā atgriezās Indijā, strādāja par juristu un pasniedzēju Lahorā. Kļuva par Muhameda Ali Džinnas tuvu sabiedroto un vienu no Musulmaņu līgas līderiem. 1930. gadā pirmais izvirzīja tēzi par to, ka Indijas musulmaņiem būtu vajadzīgs dibināt atsevišķu valsti. Pretēji Džinnam, kurš bija sekulāras valsts piekritējs, Ikbāls uzskatīja, ka valsti nepieciešams veidot uz islāma pamatiem. 1930. gadā publicēja lekciju sakopojumu The Reconstruction of Religious Thought in Islam (Reliģiskās domas rekonstrukcija islāmā), kurā pamatoja savus uzskatus.

Miris 1938. gadā, apglabāts mauzolejā Lahorā. Tiek godināts kā Pakistānas nacionālais dzejnieks. Muhameda Ikbāla dzimšanas diena - 9. novembris, Pakistānā ir valsts svētki.