Savas dzīves 93. gadā miris ebreju rakstnieks Marks Razumnijs. Viņa literārā darbība bija saistīta ar Latviju, ar ebreju literatūru, ar ebreju un latviešu kultūru. Viss viņa mūžs pagājis Rīgā. Te viņš mācījies, strādājis, veidojies par rakstnieku. Viņa pirmās stāstu grāmatas «Šķērsielas», «Cilvēki putekļos» bija par tā saucamās forštates iedzīvotāju latviešu un krievu, ebreju un lietuviešu, baltkrievu un poļu rūpēm, raizēm un cīņu par labāku rītdienu. Šīs grāmatas pauž līdzjūtību un mīlestību pret mazajiem ļaudīm, pret tiem, kuru ikdienas darbs veido dzīvi. Pēckara gados Marks Razumnijs ražīgi strādā stāsta žanrā, liriskajā miniatūrā, novelē. Viņa daiļrades būtiskākā iezīme ir humānisms. Rakstnieka darbu varoņi tic labajam, priecājas par mieru, darbu, sauli, par savu esību, tie ir viņa domubiedri. Marks Razumnijs pirmām kārtām bija ebreju rakstnieks, zināja un saprata savas tautas dzīvi, cerības un ilgas, ciešanas un vīrišķību. Viņš neasimilējās, arī Staļina režīma represiju dēļ nezaudēja savu nacionālo pašlepnumu. Krievu valodā ir iznākušas grāmatas «Lai sirds nesāpētu», «Zelta balodis», «Arī rudenī zied koki», «Saruna ar portretu». Noveļu krājums iznācis vācu valodā.
Marks Razumnijs daudz spēku atdevis tulkošanai. Ebreju valodā atdzejoti J. Raiņa dzejoļi, M. Ķempes, O. Vācieša, E. Vēvera, I. Ziedoņa, C. Dineres, A. Vējāna lirika, tulkota E. Vilka un R. Ezeras proza, kā arī vācu rakstnieka L. Feihtvangera un dažu krievu prozaiķu romāni. Nelaiķis bija erudīts bibliofils, vērtīgu grāmatu, dažādu enciklopēdiju un leksikonu krājējs.