Mordehajs Aņelevičs
Mordehajs Aņelevičs
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1919
- Miršanas datums:
- 08.05.1943
- Mūža garums:
- 24
- Dienas kopš dzimšanas:
- 38471
- Gadi kopš dzimšanas:
- 105
- Dienas kopš miršanas:
- 29577
- Gadi kopš miršanas:
- 80
- Papildu vārdi:
- Mordechai Anielewicz, Mordechaj Anielewicz
- Kategorijas:
- Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- ebrejs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Mordehajs Aņelevičs (מרדכי אנילביץ',Mordechaj Anielewicz) (dzimis 1919. vai 1920. gadā Viškovā (Wyszkow) uz ziemeļaustrumiem no Varšavas, miris 1943. gada 8. maijā Varšavā, Ģenerālgubernatūrā (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete), tagad Polijā) bija ebreju pretošanās kustības dalībnieks, Varšavas geto sacelšanās vadītājs, Ebreju kaujas organizācijas (Żydowska Organizacja Bojowa - ŻOB) vadītājs.
Dzimis trūcīgā ģimenē Viškovā netālu no Varšavas. Pēc vidusskolas beigšanas kļuva par cionistu-sociālistu organizācijas Hashomer Hatzair līderi.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma, 1939. gada 7. septembrī, kopā ar domubiedru grupu bēga no vācu karaspēka uz Polijas austrumiem. Kad Polijas austrumdaļu okupēja PSRS karaspēks, Aņelevičs centās nelegāli doties uz Rumāniju, lai organizētu ebreju transportēšanas kanālu uz Izraēlu, bet uz robežas tika arestēts un kādu laiku pavadīja PSRS cietumā, tomēr tika atbrīvots un devās uz Varšavas geto. Neilgu laiku pēc tam Aņelevičs devās uz Viļņu, ko tolaik bija okupējusi PSRS un organizēja ebreju kaujas vienības iesūtīšanai vācu okupētajās teritorijās, tad atkal atgriezās Varšavas geto un organizēja nelegālas ebreju kaujas grupas.
1942. gadā vasarā notika pirmā ebreju deportācija uz Treblinkas nāves nometni. 1942. gadā novembrī Aņelevičs tika ievēlēts par ŻOB vadītāju. Viņam izdevās nodibināt kontaktus ar poļu valdību Londonā un iegūt nelielu ieroču daudzumu. 1943. gadā ŻOB nāca klajā ar uzsaukumu ebreju vidū - Nekādu deportāciju, laiks mirt kā vīriem. Kad 1943. gada 18. janvārī vācieši mēģināja sākt otru deportācijas kampaņu, tā tika izjaukta.
Kad 1943. gada 19. aprīlī (ebreju Pashas laikā) sākās vispārējs vācu uzbrukums Varšavas geto, Aņelevičs bija cīnītāju rindās, bet 8. maijā, kad kaujas iznākums bija skaidrs, kopā ar domubiedriem izdarīja pašnāvību bunkurā Milas ielā 18 (ulica Miła 18).
Poļu valdība Londonā Aņeleviču pēc nāves apbalvoja ar augstāko mlitāro apbalvojumu - Virtuti Militari, bet Izraēlā viņa vārdā nosaukts kibucs.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
28.07.1942 | W warszawskim getcie utworzono Żydowską Organizację Bojową
Żydowska Organizacja Bojowa (ŻOB Jidysz: ייִדישע קאַמף אָרגאַניזאַציע) – konspiracyjna organizacja zbrojnego oporu Żydów polskich w trakcie Holocaustu, najbardziej znana spośród formacji żydowskiego ruchu oporu podczas II wojny światowej.
19.04.1943 | Aufstand im Warschauer Ghetto
Der Aufstand im Warschauer Ghetto war ein Aufstand der im Warschauer Ghetto gefangenen Juden gegen ihre Deportation in Vernichtungslager während der deutschen Besetzung Polens. Die völlig unzureichend bewaffneten Aufständischen erhoben sich am 19. April 1943 und lieferten der nationalsozialistischen Besatzungsmacht mehrere Wochen lang erbitterte Gefechte. Getragen wurde der Aufstand von der Jüdischen Kampforganisation (ŻOB) unter der Leitung von Mordechaj Anielewicz, dem Jüdischen Militärverband (ŻZW) und anderen Organisationen. Am 16. Mai 1943 meldete der Befehlshaber auf deutscher Seite, Jürgen Stroop, die Niederschlagung des Aufstands; am gleichen Tag ließ Stroop die Große Synagoge sprengen.
08.05.1943 | Powstanie w getcie warszawskim: masowe samobójstwo żydowskich powstańców w otoczonym przez jednostki niemieckie i ukraińskie tzw. Bunkrze Anielewicza
8 maja 1943 bunkier, w którym znajdowało się ok. 300 osób, został otoczony przez Niemców i kolaborujące z nimi oddziały Ukraińców. Po wezwaniu do poddania się, część ukrywających się (głównie ludność cywilna) opuściła bunkier i poddała się. Żołnierze ŻOB-u, którzy pozostali w środku, próbowali podjąć nierówną walkę, jednak Niemcy zaczęli wpuszczać do środka gaz. Według relacji Tosi Altman, jednej z nielicznych osób, którym udało się wydostać się z bunkra przez szóste, nieodkryte przez Niemców wyjście, na wezwanie Arie Wilnera żydowscy bojowcy popełnili zbiorowe samobójstwo. Jeden z nich, Lutek Rotblat, najpierw zastrzelił swoją matkę, a następnie sam odebrał sobie życie.