Mans Tētis! Tētim bija zelta rokas un sirds.

Daudzus gadus nostrādājis Carnikavas kokzāģētavā, pēc tam Carnikavas pagastā par saimniecības darbinieku,  bija aktīvs dzīves piekritējs, sporta sacensības zveijnieksvētkos jau bija ierasti ar tēta dalību. Apkārt daudz draugu dzīve kūsāt kūsāja. Tēti varēja vienmēr atpazīt ar bagātīgām ūsām jo tikai tādas viņam vienam visā ciemā. Tētis mani savu meitu ļoti lutināja, mācīja ar divriteni braukt, un daudz citu gudrību .Pārcelās ar ģimeni uz Rīgu un sāka strādāt Ķekavā kokzāģētavā. Liktenis bija lēmis skarbi notika nelaimes gadījums un tētis zaudēja spēju strādāt. Tālāk tētis centās saglabāt optimismu un turējās liktens triecieniem pretī bet viss beidzās savādāk....

Nav tik daudz  asaru uz pasaules nav tik daudz skumju kad zaudē sev mīļos tēti un mammu.! Tevi attceros, mīlu bezgalīgi! Tav meita  Inese