Pēc ilgas slimošanas aizgājis ciltskoku idejas autors Modris Šēnbergs - (12.09.1957.– 14.08.2022.)

Latvijas arhīvistu saime šīs vasaras izskaņā pēc neilgas un smagas slimības ir zaudējusi vienu no mūsu ilggadējiem kolēģiem – Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva darbinieku Modri Šēnbergu. Tas bija negaidīts un smags trieciens gan viņa tuviniekiem un draugiem, gan darba kolēģiem.

Modris dzimis 1957. gada 12. septembrī Zemgalē, Vadakstē inženiera un skolotājas ģimenē. Pamatskolas izglītību ieguva 1972. gadā Vadakstes, vēlāk Gaiķu astoņgadīgajā skolā.

1973. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Salacgrīvu, kur 1976. gadā absolvēja vidusskolu. Turpmākās gaitas Modri atveda uz Rīgu, kur līdz 1977. gadam Rīgas 3. tehniskajā skolā viņš apguva kinomehāniķa specialitāti.

1977. gadā iesaukts padomju armijā Kaļiņingradā, dienēja sakarnieka specialitātē.

1979. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Latvijas Valsts universitātes sagatavošanas kursos.

1980. gadā sāka studijas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes vācu valodas un literatūras specialitātē, ko pabeidza 1990. gadā, iegūstot vācu valodas pasniedzēja un filologa specialitāti.

1983. gada decembrī, turpinot studijas, uzsāka darba gaitas LPSR Centrālajā Valsts vēstures arhīvā, vēlāk turpināja darbu Latvijas Valsts vēstures arhīvā un tad Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

M. Šēnbergs strādāja Informācijas sistēmu meklēšanas nodaļā par vecāko fondu glabātāju, tad par 1. kategorijas arhīvistu, vēlāk par vecāko arhīvistu un no 1994. gada par vadošo zinātnisko līdzstrādnieku – sektora vadītāju, nodarbojoties ar dokumentu aprakstīšanu.

1995. gadā viņš sāka darbu Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu saglabāšanas daļā vecākā eksperta – glabātavas vadītāja amatā (no 2001. g. sektora vadītājs).

Līdz 2010. gadam vadīja atbildīgāko – seno aktu un unikālo dokumentu sektoru.

2011. gadā M. Šēnbergu pārcēla Dokumentu uzskaites un saglabāšanas daļas (no 2013. g. nodaļa) galvenā arhīvista amatā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Vairāk nekā 38 arhīvā nostrādātajos gados Modris Šēnbergs bija uzkrājis nenovērtējamas profesionālās zināšanas gan vēsturisko dokumentu saglabāšanas, gan arhīva zinātnisko uzziņu sistēmu pilnveidošanas jomā. Atbilstoši glabātavas specifikai viņš pievērsās arī ciltskoku pētniecības problēmām, sastādot dažādus uzziņu materiālus, kas turpmākajos gados ievērojami atviegloja šī darba izpildi arhīvā. Modris devis būtisku ieguldījumu jauno darbinieku apmācībā un profesionālajā izaugsmē. Daudzi no viņiem sekmīgi turpina karjeru arhīvu sistēmā un citās valsts iestādēs. Varētu teikt, ka Modris arhīvā bieži darbojās kā “ideju ģenerators”, jo tieši pēc viņa iniciatīvas 90. gadu sākumā arhīvā tika uzsākts projekts pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskās vārdnīcas sastādīšanas. Izveidojās domubiedru grupa, kas ķērās pie šī projekta īstenošanas. Ar arhīva direktora svētību un pārējo arhīva darbinieku atbalstu darba grupa, veltot tam arī vēlas vakara stundas, grāmatu sagatavoja neticami īsā – divu gadu laikā. Latvijas lasītājs apjomīgo grāmatu varēja turēt rokās jau 1995. gada novembrī.

Tāpat 2019. gadā nāca klajā igauņu vēsturnieku grāmatas “Lāčplēša Kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri” tulkojums latviešu valodā, kuras zinātniskais redaktors bija Modris Šēnbergs.

Viens no Modra lielākajiem vaļaspriekiem bija fantastikas žanra grāmatu ne tikai lasīšana, bet arī to tulkošana no dažādām valodām latviski. Viņa enciklopēdiskās zināšanas noderēja, iesaistoties gan televīzijas un radio raidījumos, gan citās zināšanu un prāta spēlēs. Viņš aktīvi līdzdarbojās arhīvu sistēmas rīkotajos pasākumos, piedaloties kā arodorganizācijas organizētajās sporta spēlēs, tā arī citos sabiedriskos sarīkojumos.

Vērts pieminēt, ka Modrim sirdij tuva bija sporta sacensību vērošana, viņš aktīvi un ar azartu sekoja nacionālo izlašu rezultātiem, vietējo sportistu panākumiem, aktīvi dalījās ar emocijām un iespaidiem, apspriežot un analizējot rezultātus.

Modris bija ļoti atbildīgs darbinieks, atsaucīgs un izpalīdzīgs cilvēks, uz viņu vienmēr varēja paļauties. Dzīvesprieks un optimisms viņu pavadīja līdz pat mūža galam. Būdams jau smagi slims, viņš turpināja darbu arhīvā, interesējās par sev mīļām tēmām, un ne reizi neskanēja kāda žēlīga, līdzjūtību prasoša nots. Kolēģi vēl ilgi izjutīs Modra trūkumu arhīvā, vienmēr atcerēsies viņu ar gaišām, labestīgām domām un smeldzi sirdī par negaidīto aiziešanu.

Modris Šēnbergs bija viens no mums, un tāds arī vienmēr paliks.

Raimonds Romanovskis