Mišels Eikēms de Monteņs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
28.02.1533
Miršanas datums:
13.09.1592
Mūža garums:
59
Dienas kopš dzimšanas:
179394
Gadi kopš dzimšanas:
491
Dienas kopš miršanas:
157646
Gadi kopš miršanas:
431
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Michel de Montaigne
Papildu vārdi:
Michel Eyquem, Sieur de Montaigne
Kategorijas:
Filozofs, Mērs, Politiķis, Rakstnieks, Valstsvīrs
Tautība:
 francūzis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 1533. gada 28. februārī
Monteņu pils (Château de Montaigne), Francijas karaliste
(Senmišēlademontēņa, Dordoņa, Karogs: Francija Francija)

Miris1592. gada 13. septembrī (59 gadi)
Monteņu pils (Château de Montaigne), Francijas karaliste

Mišels Eikēms de Monteņs (franču: Michel Eyquem de Montaigne; dzimis 1533. gada 28. februārī, miris 1592. gada 13. septembrī) bija ievērojams renesanses laika franču filozofs, rakstnieks, valstsvīrs.

Monteņs tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem franču renesanses laika rakstniekiem, popularizējis eseju kā literatūras žanru. Viņš kļuva slavens ar spēju bez piepūles vienuviet apvienot nopietnu intelektuālu darbu ar ikdienas anekdotēm un autobiogrāfijām. Viņa darbu izlasē Essais atrodas dažas no ietekmīgākajām esejām. Monteņs ietekmēja tādus rakstniekus kā Renē Dekartu, Blēzu Paskālu, Žanu Žaku Ruso, Viljamu Hezlitu, Ralfu Voldo Emersonu, Frīdrihu Nīči, Stefanu Cveigu, Ēriku Hoferu, Aizeku Azimovu un, iespējams, Viljamu Šekspīru viņa pēdējos darbos.

Bijis arī Bordo pilsētas mērs.

Filozofija

Monteņs dzīvoja Jaunajos laikos, kad norisa strauja dabaszinātņu attīstība, kas ietekmēja arī filozofiju, mainot cilvēku dzīves un Visuma uztveri.

Monteņs nepiedzīvoja heliocentrisma atzīšanas laikus, tomēr jau viņa dzīves gados daudziem zinātniekiem bija skaidrs, ka pastāvošie astronomijas pamati ir aplami (tolaik pastāv ģeocentrisms, tātad viss Visuma skaidrojums balstās uz aplamas atziņas, ka Zeme atrodas visa centrā nekustīgā stāvoklī). Jau tad viņš rakstīja savās esejās, ka cilvēki nav prātīgāki par zoslēniem, ja uzskata, ka viss ir radīts cilvēku labad. "Viss ir radīts manis dēļ," pilntiesīgi varētu domāt jebkurš kustonis. Tolaik šādi uzskati ir pretrunā ar Baznīcas sludināto par cilvēka nozīmi, par pretstatu starp Zemi un Debesīm.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas