Sidnejā 17. jūnijā 92 gadu vecumā mirusi pianiste Mirdza Stūre. Viņas vārds cieši saistīts ar Latvijas neatkarības pēdējiem gadiem, kad toreizējā Latvijas konservatorija bija paspējusi izaudzināt mūziķus, kuru vārdus jau dzirdējām aiz Latvijas robežām. Viena no šiem mūziķiem bija Mirdza Stūre.
Viņa dzimusi 1905. gada 20. martā, uzaugusi Ventspilī, kur 7 gadu vecumā sāk mācīties klavierspēli un mūzikas teoriju, lai sagatavotos tālākām studgām Latvijas konservatorijā. Sākuma gados viņa mācās vec. doc. N. Dauges, vēlāk prof. L.Gomanes-Dombrovskas klasē, 1930. gadā beidzot studijas ar brīvmākslinieces grādu.
Saņēmusi Latvijas kultūras fonda stipendiju, 1933. gadā M. Stūre dodas uz Vāciju, lai papildinātos pie lielmeistariem. Viņa studē Berlīnes pilsētas konservatorijas virtuozu klasē, kur 1936. g. studijas beidz pie prof. M. Porska, tur iepazinusies ar jaunu  klaviertehniku, ko dod tālāk saviem studentiem. Seko panākumu bagāts laiks. Viņai piešķir brīvvietu Berlīnes konservatorijā koncertrepertuāra studijām ar orķestri. 1937. g. viņa pabeidz Pedagoģijas semināru un darbojas par asistenti Berlīnes konservatorijas klavieru klasē. 1937. g.vasarā notiek koncerts Berlīnes Bēthovena zālē, kur Stūre atskaņo arī Jāz. Vītola variācijas par tautas dziesmu Ej,saulīte, drīz pie Dieva, kas izpelnās kritikas un klau sītāju atzinību.
1937.gadā Stūre veiksmīgi debitē Rīgā ar Lista Otro klavierkoncertu.. Seko koncerti radiofonos Minhenē, Kauņā, Tallinā un citur. 1939. g. Berlīnē viņa atskaņo Lista klavierkoncertu A dūrā, un kritika jūsmo par jauno latviešu pianisti. Stūre saņem piedāvājumu 60 koncertu turnejai pa Vāciju, bet, sākoties 2. pasaules karam, viņa atgriežas Latvijā, un 1941. g. kļūst par docenti Latvijas konservatorijā.
Vācijas trimdā M. Stūre darbojas mūzikas laukā kopā ar daudziem latviešu solistiem, sniedzot koncertus  gan latviešu, tā arī vācu publikai. 1948. g. skolotājs prof. M. Porskis Stūri aicina par pedagogi Duisburgas mūzikas akadēmijā, taču viņa ir izšķīrusies emigrēt uz Austrāliju.
Sidnejā Stūre atklāj savu klavieru studiju, aktīvi piedalās koncertos, atskaņojot galvenokārt latviešu autoru darbus. Nenoguruši viņa palīdz Sidnejas latviešu koru diriģentiem sagatavot koncertus un Sidnejas latviešu vīru koris viņu izvēlas par savu goda biedri. Austrālijā nāk klajā arī Stūres ieskaņoto latviešu autoru darbu skaņu plate.
Austrālijā māksliniece tomēr piedzīvoja sāpīgu vilšanos. Vācijā bija atstātas izredzes uz spožu karjeru, kamēr Austrālija nevarēja piedāvāt neko vairāk kā vienkāršu darbu.
Taču - vai tas bija vienīgi mākslinieku liktenis? Vai tādu vilšanos lielo pārmaiņu laikos nepiedzīvoja arī veselas tautas, zaudējot visu iegūto? Vai tā nebija arī latviešu tautas traģēdija? Tādēļ māksliniece samierinājās ar dzīvi Austrālijā, kalpojot latviešu trimdas kultūras laukā, gan koncertējot, gan arī neatsakot savu palīdzību nevienam, pat pašam mazākajam muzikālajam notikumam mūsu sabiedrībā.

Avots: Austrālijas latvietis, 01.08.1997