Mirdza Breņķe-Silkalne-Strausa dzimusi 1918. g. Kārzdabas pagasta "Putniņos". Pēc Cesvaines ģimnāzijas beigšanas viņa iestājās Latvijas Mājturības institūtā un to beidza skolas pēdējā izlaidumā 1941. gada 14. jūnijā. Mirdza bija īsta "kaucmindiete", taču nevis ļoti pazīstamajā saimnieciskajā ievirzē, bet gan aušanas un tautas tērpu ievirzē, kam viņa palika uzticīga visu mūžu. Un ja dienas gaismu redzēs topošā grāmata par šo Latvijas diženo skolu, tad liels nopelns tās tapšanā būs arī Mirdzai Strausai. Pēc Mājturības institūta beigšanas Mirdza strādāja kā Rīgas apriņķa mājturības inspektrise. Tajā laikā viņa veica dažādus pētījumus par tautas tērpiem atsevišķos novados, kā arī Brīvdabas muzejā. Vācijas posmā Mirdza vadīja rokdarbu darbnīcu Mērbekas nometnē. Kad viņa ieceļoja ASV, Mirdza atkal iesāka aušanu un tautas tērpu darināšanu. Simtiem viņas tautas tērpu aizgājuši tautās; to īpašniecēm tagad paliek Mirdzas skaistais mantojums. Mirdzai vienmēr interesēja skolotājas darbs. Ņujorkas latviešu skolā viņa daudzus gadus mācīja latviešu valodu, bet vasarā strādāja Katskilu bērnu nometnē. Par tautas tērpu novadu īpatnībām un valkāšanas tradīcijām viņa stāstījusi Divreizdivi un Trisreiztrīs nometnēs, Latviešu studiju centrā un kā etnogrāfijas skolotāja strādājusi Beverīnas un Garezera vidusskolā.
1980. gadā Austrālijas latviešu daiļamatnieku saime Mirdzu aicināja vadīt tautas tārpu seminārus vairākās Austrālijas pilsētās. Par šo skaisto braucienu Mirdza daudz priecājās un bija gandarīta par tur gūtajām sekmēm, jaunajiem draugiem un iespaidiem. Viņas darbi godalgoti Dziesmu svētku un Kultūras fonda izstādēs un viņai bijis daudz patstāvīgu izstāžu ASV un Austrālijā. Mirdzas darbi atrodas visās ASV latviešu etnogrāfiskajās krātuvēs. Viņas raksti periodikā par lietiskās mākslas un tautas tērpu jautājumiem vienmēr rosinājuši pārdomas lasītājos. Daudzi esam klausījušies Mirdzas referātus, daudzi esam priecājušies par viņas skaistajiem audumiem izstādēs un krātuvēs visā pasaulē, kur vien latvieši atraduši mājas vietu. Mirdzai visvairāk interesēja savas zināšanas dāvāt tālāk jaunajai audzei. Būdama viņas skolniece, ar dziļu pateicību pieminu savu skolotāju, kura nekad neskopojās ar gudro padomiņu kā tautas tērpu, tā aušanas, rakstu un
kompozīcijas mācībās. Viņas piemiņai aicinu visus pasaules latviešu daiļamatniekus un viņas darbu cienītājus nākt talkā celt Mirdzas Strauses tautas tērpu vitrīnu Latviešu studiju centrā Kalamazū. Tā domāta, lai studējošai jaunatnei būtu vieta, kur skatīt pareizus mūsu tautas mākslas priekšmetus. Vitrīnā būtu vieta cimdiem, tērpiem, segām un jostām, kā arī citiem tautas mākslas priekšmetiem. Latviešu studiju centrā šāda vitrīna ir nepieciešama, jo tur visu gadu dzīvo un mācās mūsu jaunieši, kam ir patiesa interese iedziļināties latviešu tautas valodā, vēsturē un tradicijas. Mirdza Strausa tur lasīja lekcijas par latvju rakstiem un tautas tērpiem. Studiju centra bibliotēkā atrodas viņas grāma tas par aušanu un etnogrāfiju. Godināsim Mirdzu ar paliekošu, nozīmīgu dāvanu mūsu jaunatnei!
Latviešu studiju centrā Mirdzas Strausas tautas tērpu vitrīna taps, ja mēs paši to vēlēsimies un ja mēs visi  ziedosim savu daļu, lai šī iecere piepildītos.

Avots: "Laiks", 09.11.1988