Oldenburgas ev.lut. slimnīcā 2. novembra vakarā mirusi Milda Unama, dzimusi Celle. Aizgājēja bija publicista Žaņa Unama dzīves biedre. Nelaiķe mira pēc ilgas slimības. Jau divas reizes viņai bija ievietots sirds stiprinātājs aparāts, bet pēdējās dienās arī tas vairs nespēja palīdzēt. Milda Unama dzimusi Rīgā, 1903. gada 18. aprīli. Viņas tēvs Kārlis Celle bija krāsaino Latvijas baznīcu logu izgatavotājs, savu amatu vispirms bija mācijies Kuldīgā un papildinājies 2 gadus Vācijā. Zīmīgi, ka ziņa par Mildas Unamas nāvi lasītājus sasniedz ap Latvijas valsts svētku laiku. Viņa bija personīgi piedzīvojusi Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas aktu 1918. gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā. Bermonta uzbrukuma laikā, būdama ģimnāziste, strādājusi Latviešu sieviešu palīdzības korpusā, kas aprūpēja Daugavas sargus. Skolnieces ievainotajiem karavīriem lasīja priekšā Raiņa Daugavu un citus piemērotus darbus, laboja karavīru drēbes, pārsēja ievainojumus un nesa uz Daugavmalu siltu ēdienu. Apgādājot karavīrus ar pusdienām, 1919.gada 10. oktobrī smagi ievainoja Elzu Žiglevicu, kura drīz pēc tam mira. Pēc nāves viņai piešķīra Lāčplēša kara ordeni. Milda Celle šajā dienā bija iedalīta otrā grupā un palikusi neievainota. Milda beigusi N. Draudziņas ģimnāziju Rīgā un strādājusi laikraksta Latvis redakcijā līdz tā slēgšanai 1934. gada rudenī. Pēc tam bija biroja darbiniece Rīgas pilsētas izglītības valdē. Redakcijā Celle iepazinās ar savu vēlāko vīru Žani Unamu, kāzas notika 1938. gadā. Mildai Unamai ir lieli nopelni, jo visus Unama rakstus viņa pēc diktāta tūlīt rakstīja ar rakstāmmašīnu. Aizgājēja Unamam bija liels atbalsts arī dažādās reprezentācijās Latvijā un trimdā. Mildu Unamu 6. novembrī sirsnīgiem vārdiem pēdējā gaitā Oldenburgas Omstedes kapu latviešu nodalījumā izvadija māc. P. Urdze. No aizgājējas atvadījās viņas vīrs, māsas meitu vārdā Lija Švābe no Zviedrijas, Oldenburgas latviešu organizāciju padomes priekšsēdis J. Logins (LKIA), Oldenburgas latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks J. Gailītis, Latviešu preses biedrības Vācijā revīzijas komisijas priekšsēdis inž. J. Liepiņš, LAK EC Informācijas daļas vadītājs un žurnāla Kara Invalīds galv. red. K. Štamers un daudzi Oldenburgas latvieši, kuri pazina un cienīja aizgājēju kā klusu, saticīgu cilvēku. Lai viegla atdusa pēc ražīga, darbīga mūža, veltīta Latvijai!

Avots: Londonas avīze, 28.11.1980