Dzimusi 1885. gadā Žagares apkārtnē.

Nākusi no revolucionāri noskaņotas ģimenes.

Sociāldemokrātu grupas "Cinītis" dalībniece. Grupā bijusi iesauka Meitēns.

1905. gadā piedalījās Kurzemes laukstrādnieku ģenerālstreika rīkošanā. Šajā posmā segvārds Zenta.

Nācies noiet pagrīdē. Dzīvojuši Jelgavā, vēlāk Rīgā ar pasi uz Emmas Podziņas vārda.

Izdevuma "Cīņa" pagrīdes tipogrāfijas darbiniece.

Nordeķos esošā tipogrāfija atklāta, vairāki tas dalībnieki, to skaita Minna un viņas māsa Amālija arestētas.

Minna Rītere tiesāta ar pieņemto identitāti kā Emma Podziņa. 1909. gadā piespriests sods - mūža nometinājums Sibīrijā. 1909. gada 12. augustā (pēc jaunā kalendāra 25. augustā), nepilnu mēnesi pēc sprieduma nolasīšanas, Rīgas Centrālcietumā Minnu Rīteli, kas tobrīd esot skatījusies laukā pa savas kameras logu, nošāvis kāds cietuma sargkareivis.

Apbedīta Matīsa kapos.

1927. gadā sociāldemokrāti pie  Minnas Rīteles kapa uzstādīja piemiņas zīmi.