Miķelis Veisbuks dzimis 1879. gada 26. decembrī (pēc vecā stila) plkst. 1.00 Rucavas pagastā Jaura Katrīnei.

Kristīts 1880. gada 13. janvārī. Kūmās: Ķuiķena Anna, Ķuiķens Miķelis (saimn.), Jaura Miķelis (butinieks).

Iesvētīts 1897. gadā Rucavā.

1911. gada 12. jūnijā precējies ar Ilzi Božis (Rucavas pagastā ir sastopams gan tāds uzvārds, gan māju nosaukums) = Plūģis (varētu būt uzvārds), Miķeļa un Ķērstas meitu, kura dzimusi 1875. gada 30. jūnijā. Iesvētīta 1890. gadā (iespējams, ka Sventajā).

Miris 1. pasaules kara laikā 1914. gada augustā pie Tilzītes.

Par Tilzīti līdz 1946. gadam sauca Sovetsku Kaļiņingradas apgabalā.

1. pasaules karš ilga no 1914. gada 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. 30. jūlijā Krievijas impērija izsludināja vispārēju mobilizāciju un sāka koncentrēt karaspēku pie Vācijas robežām. 1. augustā Vācijas impērija pieteica karu Krievijas impērijai​.

Latvijas teritorijas iedzīvotāji kara norisēs tika iesaistīti pirmajās dienās, Krievijas impērijai izsludinot mobilizāciju. Jau pēc pāris nedēļām latvieši piedzīvoja pirmās ugunskristības kaujas laukā.

Vispārējā mobilizācija, kuru Krievijas impērijā pilnā apmērā uzsāka 1914. gada 31. jūlijā, norisinājās pēc 1910. gada priekšrakstiem, iesaucot vīriešus vecumā no 18 līdz 43 gadiem. [..] Latviešu karavīrus ieskaitīja Latvijas teritorijā dislocētajās Krievijas karaspēka daļās. [..]

1935. gada tautas skaitīšanā atraitne dzīvo Miemju skolas II apdzīv. ēkā.

Avoti:

1. Mācītāja Kamola sastādītā iedzīvotāju kartotēka Rucavas baznīcā.
2. 1935. gada tautas skaitīšanas dati.
3. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pirmais_pasaules_kar%C5%A1
4. https://lv.wikipedia.org/wiki/Sovetska_(Ka%C4%BCi%C5%86ingradas_apgabals)
5. http://vesture.eu/index.php/Pirmais_Pasaules_kar%C5%A1
6. http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/04/30-01.aspx#lastcomment

***

Nem, tēvzeme, tavs esmu viss

Kritušo varoņu piemiņas zimes

LIEPĀJAS APRIŅĶĪ:
Bārtas pagastā:
Bārtas-Dunikas lut. baznīcā piemiņas plāksne (1934. g.) Latvijas atbrīvošanas cīņās, 1905. g.
un pasaules karā kritušiem karavīriem; Bārtas pag. kritušie (18 uzvārdi), Dunikas pag. kritušie (19 uzvārdi).

[..]

Nīcas pagastā:

Lut. baznīcā piemiņas plāksne (1926. g. no aizsargu nodaļas): «Ņem, tēvija, Tavs esmu viss! Priekš Tevis liels es uzaudzis. Tev ziedoju es dzīvību, lai gūtu Tevim brīvību (6 uzvārdi). 1919.—1920.».

[..]

Rucavas pagastā:

Lut. baznīcā piemiņas plāksne (1932. g.): «Mūžīga piemiņa draudzes varonīgiem dēliem! Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie (5 uzvārdi). Pasaules karā kritušie (14 uzvārdi). Jāņa ev. 15., 13.». Bez tam Paurupes ciema Jaunos kapos, Buku ciema kapos un Kalnišķu fondu Embrekšu kapos nelielas no akmens cirstas piemiņas zīmes (1935. g.) brīvības cīņās kritušiem rucaviešiem. Paurupes ciema Jaunos kapos atrodami ap 10 krievu karavīru kapi, kas te miruši vācu gūstā pasaules kara laikā(agrāk uzliktie koka krusti tagad nolūzuši).

[..]

Avots: Latvijas Kareivis, Nr. 254 (08.11.1938.)

*** 

Rucavas centrs, ko sauc par Paurupi, ir otrs lielākais ciems Kurzemē. Zālēm aizaugušā bijušā tirgus laukuma pašā centrā 1991. g. 14. jūnijā uzcelti četri akmens pieminekļi. Pirmā akmenī iecirsti 56 (1940.-1953. g.) Rucavas upuru vārdi. Virs tiem Skalbes rindas:

Daudz mocekļu bij izredzētu
Tev, mana mazā Latvija...​

Vidējā akmenī iekalti 50 Otrā pasaules kara 1941.-1945. g. abās frontēs kritušo rucavnieku vārdi, starp tiem 17 Jāņi, 9 Miķeļi un 7 Juri. Tur saskatu daudzus toreizējo jauno zēnu vārdus no manām skolas gaitām, gan no bijušās rotas. Viņiem veltīts dziesmas moto:

Es vēlos mājās pārnākt,
Kad Latvija brīva būs...

Trešajā piemineklī iekalti 19 rucavnieku vārdi, kas krituši Latvijas brīvības cīņās un Pirmajā pasaules karā 1914.-1917. g. Viņu moto:

Jums saulīte norietēja,
Tēvu zemi sargājot. ​

Aizmugurē lielāks piemineklis ar Latvijas ģerboni, krustu un moto:

Tu nomirt nespēji
Tai tautai,
Kuru mīlēji. - R. Kaudzīte. ​

Šos pieminekļus cēluši Rucavas pagasta pašvaldība un iedzīvotāji 1991. g. 14. jūnijā, pieminekļu autors V. Kūpelis.

Avots: Rolavs, J. Jāņi dzimtenē. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze"un "Latvija", Nr. 28 (19.07.1997.)