Liepājas kara ostā Jāņu vakarā nogalināts kaprālis Jakobsons. Tagad noskaidrots, ka kaprālis Jakobsons kopa ar savu sievu un 2 bērniem atgriezies no jāņuguņu vietas, bet iepretī 2. pulka klubam izdzirdis troksni. Piepeši no krūmiem izlēcis pretī kāds kareivis un Jakobsonu nāvīgi ievainojis ar 2 naža dūrieniem, Jakobsons uz vietas saļimis un drīz miris. Tuvumā gadījušies citi kareivji, kuri mēģinājuši uzbrucēju aizturēt, bet tas turējies pretī, sagriezis kādam seržantam mēteli un aizbēdzis. Velāk vainīgo mēģinājis aizturēt v. v. Ķirkums, bet tas viņam nav izdevies. Uzbrucējs, kas izrādījies par kareivi Aprupu, ievainojis arī Ķirkumu. Aprupu beidzot sagūstījuši. Viņš visu laiku izvairās no paskaidrojumiem. Tiklīdz tam uzstāda kādu jautājumu, viņš atbild, ka bijis piedzēries un neko neatminot, pie kam simulē arī vēl nesamaņu.

Avots: Latvijas kareivis, 27.06.1931

Kara tiesas sesija Liepājā šinīs dienās sāka iztiesāt prāvu pret Ventspils kājn. pulka kareivi Pāvilu Aprupu, kuru apvaino tā paša pulka kaprāļa Miķeļa Jekabsona nogalināšanā. Pēc notikuma tas sadūris arī virsnieka vietnieku Ķirkumu. Aprups noziegumā neatzīstas. Esot bijis
stipri iereibis un vairs neko neatceroties. Lietā bija izsaukti 18 liecinieki un 2 eksperti. Pēc to nopratināšanas tiesa nolēma Aprupu nodot Liepājas pilsētas slimnīcā gara spēju pārbaudīšanai.

Avots: Latvijas kareivis, 24.10.1931

Vakar kara tiesas Liepājas sesija skatīja cauri lietu par kaprāļa Jēkabsona noduršanu pagājušajos Līgo svētkos. Pēc apmēram divu stundu ilgas apspriešanas tiesa pasludināja šādu lēmumu: kareivis Aprups notiesāts uz 6 gadiem spaidu darbos, piespriezot no viņa par labu Jēkabsona sievai Elzai Jēkabsonei 4600 latus. Spriedums tika pasludināts īsi pirms 7 vakarā pārpildītā zālē. Klausītāji pa lielākai daļai bija jauni cilvēki - karavīri. Jēkabsona atraitne bija ieradusies ar abiem bērniem.
Lietu skatīja cauri jau otro reizi. Pagājušajā rudenī kara tiesa to skatīja pirmo reizi un nolēma pārbaudīt Aparupa gara spējas. Pārbaudes rezultātā Aparups izrādījās par garīgi normālu. Neskatoties uz liecinieku liecībām, Aparups noziegumā neatzinās. Viņš skaidroja, un to arī daudzi apliecināja, ka bijis pilnīgi piedzēries un pēc tam neko neatcerējies. Savā gala vārdā lūdza tiesat sevi par piedzeršanos un nevis par slepkavību.

Avots: Strādnieku avīze, 17.03.1932