Mihails Romanovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.07.1596
Miršanas datums:
13.07.1645
Papildu vārdi:
Михаил Фёдорович Романов
Kategorijas:
Cars, Valdnieks
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Mihails Romanovs bija pirmais Krievijas cars no Romanovu dinastijas, valdīja laikā no 1613. līdz 1645. gadam. Viņa nepilngadības un bērnībā iegūtas invaliditātes dēļ līdz 1619. gadam reālā vara piederēja viņa mātei "dižajai valdniecei" Marfai un viņas ieceltajiem bajāriem, pēc tam līdz 1633. gadam viņa tēvam, patriarham Fileretam.

Kā Krievijas cars Mihails Romanovs 1614. gadā ārlietu dokumentus parakstīja arī kā "Livonijas lielkņazs", lietojot pilno titulu:

"No Dieva žēlastības dižais valdnieks visas Kriezemes cars un lielkņazs Mihails Fjodorovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Livonijas, Udoras, Obdoras, Kondijas lielkņazs, visas Sibīrijas zemes un ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божиею милостию, Великий Государь Царь и Великий Князь Михаил Федорович, всея Руси Самодержец Владимирский, Московский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Полоцкий, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Лифляндский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Сибирския земли и Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских царей и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств Государь и Обладатель.)

"Livonijas lielkņaza" tituls bija ekvivalents Livonijas karaļa titulam, ko savā laikā cars Jānis Briesmīgais bija piešķīris savam vasalim Dānijas princim Magnusam un vēlāk to atņēmis. Tas liecināja, ka Krievijas cari saglabāja pretenzijas uz Zviedru Vidzemes un Inflantijas teritoriju. Pēc sakāves karā ar zviedriem un poļiem cars bija spiests atteikties no Livonijas lielkņaza titula.

Stolbovas miera līgumā 1614. gadā ar Zviedriju Mihails Romanovs atteicās no pretenzijām uz Livonijas zemēm un 1634. gadā ārlietu dokumentus parakstīja kā:

"No Dieva žēlastības dižais valdnieks, visas Kriezemes cars un lielkņazs Mihails Fjodorovičs, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas lielkņazs, visas Sibīrijas zemes un ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

Biogrāfija

Ģimene:

Tēvs - bajārs Fjodors Romanovs (kr. Феодор Никитич Романов), māte - Ksenija (kr. Ксения Иоанновна Романова, dzim. Шестова). Kopā ar pārējiem Romanoviem krita nežēlastībā t.s. juku laikā, kad cars Boriss Godunovs lika ģimeni izsūtīt uz klosteri.

Fjodoru ar varu piespieda kļūt par mūku Filaretu, bet Kseniju - par mūķeni Marfu (kr. инокиня Марфа). Atsauca viņus no izsūtījuma Viltusdmitrijs I. Būdams Rostovas metropolīts (1605.), pēc tam (1619.) Maskavas patriarhs Filarets, Fjodors Romanovs bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem un Baznīcas hierarhiem.

Precējies 1626. gadā ar Jevdokiju Steršņevu (kr. Евдокия Стершнева). Viņiem bija desmit bērni, no kuriem pilngadību sasniedza trīs meitas un dēls Aleksejs.

Cars

1613. gada 21. februārī Zemstes saeima (Земский собор) izvēlējās par caru 16 gadus veco Fjodora Romanova dēlu Mihailu. 11. jūlijā viņu Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) kronēja par caru. 1625. gadā Mihails pasludināja sevi par "Viskrievijas patvaldnieku" (kr. Самодержавец Всеросийский).

Līdz 1619. gadam Mihaila vietā kā reģente valdīja viņa māte un kā padomdevēji tās radinieki no bajāru Saltikovu dzimtas, savukārt laikā no 1619. līdz 1633. gadam - no lietuviešu gūsta atgriezies tēvs, patriarhs Filerets (kura tituls bija "Lielais valdnieks" - kr. Великий Государь). Šīs divvaldības laikā visi valsts likumi tika izsludināti "cara un viņa svētības Maskavas un visas Krievzemes patriarha vārdā" (kr. от имени Государя Царя и Святейшего Патриарха Московского и всея Руси).

Miris 1645. gada 13. jūlijā, 49 gadu vecumā, no slimības.

Iekšpolitika

  • 1632. gadā pēc viņa rīkojuma atvērta valstī pirmā metālapstrādes manufaktūra Tulā.

Ārpolitika

  • 1617. gada 27. februārī pārtrauca karu ar Zviedriju, parakstot Stolbovas miera līgumu.
  • 1631.-1634. gados reorganizējis armiju, ieviešot reitaru, dragūnu un zaldātu pulkus.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Fjodor  RomanowFjodor RomanowTēvs12.11.155311.11.1633
        2Инокиня  МарфаИнокиня МарфаMāte
        3Aleksejs I RomanovsAleksejs I RomanovsDēls09.05.162929.01.1676
        4Ivans V RomanovsIvans V RomanovsMazdēls06.09.166629.01.1696
        5Pēteris I RomanovsPēteris I RomanovsMazdēls30.05.167208.02.1725
        6Царевич Алексей ПетровичЦаревич Алексей ПетровичMazmazdēls28.02.169007.07.1718
        7Pjotr Alexandrowitsch  Rumjanzew-SadunaiskiPjotr Alexandrowitsch Rumjanzew-SadunaiskiMazmazdēls15.01.172519.12.1796
        8Katrīna Joanovna RomanovaKatrīna Joanovna RomanovaMazmazmeita29.10.169114.06.1733
        9Elizabete I RomanovaElizabete I RomanovaMazmazmeita29.12.170905.01.1762
        10Анна ПетровнаАнна ПетровнаMazmazmeita27.01.170804.03.1728
        11Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreMazmazmeita28.01.169317.10.1740
        Birkas