Mihails Bakuņins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.05.1814
Miršanas datums:
01.07.1876
Papildu vārdi:
Михаил Александрович Бакунин
Kategorijas:
Anarhists, Aristokrāts, Disidents, Filozofs, Muižnieks, Praporščiks, Publicists, Rakstnieks, Revolucionārs
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Bremgartenfriedhof

Mihails Bakuņins  bija krievu anarhisma klasiķis. Panslāvists. Panslāvisms-  ideja un sabiedriska kustība kopš 19. gs. par slāvu tautu kopību - par kopīgo, no citām tautām atšķirīgo mentalitāti, valodu, vēsturi, kas tās vienojot atsevišķā un unikālā veselumā.

Dzimis desmit bērnu muižnieku ģimenē. Piecpadsmit gadu vecumā iestājās junkeruskolā Sanktpēterburgā, tomēr mācības pameta. Apmetās Maskavā, kur iekļāvās publicista Nikolaja Stankeviča pulciņā. Ieinteresējās par vācu filozofiju. Šeit iepazinās ar Beļinski, Katkovu, Granovski, Hercenu, Ogarjovu.

No 1840. gada Bakuņins dzīvoja ārzemēs, iesākumā Berlīnē, bet kopš

1842. gada Drēzdenē. Vēlāk Bakuņins apmetās Cīrihē, kur darbojās radikāli noskaņotu intelektuāļu aprindās.

No 1844. līdz 1847. gadam uzturējās Parīzē, kur tikās ar Žoržu Sandu, Prudonu un Marksu. Deportēts no Parīzes saistībā ar publisku runu pret Krievijas politiku Polijā.

1848. gada jūnijā ieradās Prāgā un piedalījās Slāvu kongresā, kurš kļuva par 1848. gada Prāgas sacelšanās katalizatoru un kurā piedalījās arī Bakuņins. Pēc Prāgas sacelšanās sakāves pārcēlās uz Drēzdeni, kur

1849. gadā atkal piedalījās sacelšanās pret varas iestādēm. Arestēts un izsūtīts uz Krieviju.

1851 - 1854 ieslodzīts Petropavlovskas, vēlāk 

1854 - 1857- Šliselburgas cietokšņos.

1858.g. pēc 7 gadiem ieslodzījumā tika izsūtīts uz Sibīriju. Vispirms apmetās Tomskā, kur apprecējās, bet vēlāk tika pārcelts uz Irkutsku.

1861. gada rudenī no Sibīrijas caur Japānu un ASV bēga uz Londonu, kur Hercens pieņēma viņu par līdzstrādnieku avīzē "Zvans" (Колокол). Izvērsa aktīvu darbību anarhistisku organizāciju radīšanā.

No 1864. līdz 1868. gadam dzīvoja Itālijā (Florencē un Neapolē), kur dibināja pret valsts varu vērstas organizācijas.

1864. gada septembrī Londonā tika nodibināta Pirmā Internacionāle un Bakuņins kļuva par vienu no galvenajiem Marksa ideoloģiskajiem pretiniekiem šajā organizācijā.

1869. gadā iznāca Bakuņina tulkotais Komunistiskās partijas manifests krieviski.

1872. gadā Pirmās internacionāles kongresā Hāgā ar nelielu balsu pārsvaru Bakuņins tika izslēgts no organizācijas. Līdz ar Bakuņinu no Internacionāles izstājās daudzas romāņu (dienvidu) organizācijas.

Mūža nogalē apmetās Lugāno.

Miris Šveicē 1876. gadā.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Екатерина БакунинаЕкатерина БакунинаBrālēns/māsīca31.08.181018.12.1894
        2Alexander HerzenAlexander HerzenPaziņa06.04.181221.01.1870
        3Žorža  SandaŽorža SandaPaziņa01.07.180408.06.1876
        4Kārlis MarkssKārlis MarkssPaziņa05.05.181814.03.1883

        Nav norādīti notikumi

        Birkas