Miervaldis Birze

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.03.1921
Miršanas datums:
06.06.2000
Mūža garums:
79
Dienas kopš dzimšanas:
37629
Gadi kopš dzimšanas:
103
Dienas kopš miršanas:
8696
Gadi kopš miršanas:
23
Tēva vārds:
Jānis
Papildu vārdi:
Miervaldis Bērziņš, Augusts Miervaldis Bērziņš
Kategorijas:
Akadēmiķis, Dramaturgs, Nacisma upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, Rakstnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts prēmijas laureāts, Ārsts
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Cēsis, Meža kapi

Miervaldis Birze (īstajā vārdā Miervaldis Bērziņš) bija latviešu ārsts un rakstnieks.

No 1967.gada darbojās tikai kā rakstnieks un publicists. Sieva - ārste Lilija Bērziņa.

Birze dzimis pilsētas pašvaldības darbinieku ģimenē Rūjienā.

Pirmā publikācija - tēlojums " Mežs ziemā" žurnālā "Jaunais Cīrulītis" 1931 (2.nr.) ar parakstu Miervaldis Bērziņš.

1933. gadā pabeidza Rūjienas pamatskolu.

1934. pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Birzes tēvu apcietināja, pēc atbrīvošanas ģimene pārcēlas uz Kocēnu pagasta Austrumiem.

1938. Beidzis Valmieras ģimnāziju

1939. gadā iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

1940. gadā, pēc krievu veiktās Latvijas okupācijas, uzņemts komjaunatnē, vadījis Medicīnas fakultātes studentu arodbiedrību. Pēc 2. Pasaules kara nav stājies Komunistiskajā partijā.

Pēc vācu okupācijas 1941. gada 18. jūlijā viņš tika apcietināts.

Līdz 1943. gada 21. septembrim Birze atradās Valmieras cietumā. Tika arestēts arī Birzes tēvs un tēvabrālis Augusts, kas pēc izaukšanas no kameras, iestājās nošaujamo rindās, lai glābtu brāļadēlu Miervaldi.

Kā atceras M.Birze: viņu pašu no nošaušanas paglābusi tikai liktenīga nejaušība. Valmieras cietuma jeb koncentrācijas nometnes kamerā viņš bijis kopā ar tēva brāli - arī Augustu Jāņa dēlu Bērziņu.

Kad 1941.gada 26.jūlija rītā citu starpā nosaukts arī viņa vārds, piecēlies tēvocis un pie kameras durvīm atbīdījis puisi malā, teikdams: «Valdi, es iešu...»

Rakstnieka tēvs un tēva brālis kopā ar citiem upuriem ir apbedīti Gaujas krastā Ķelderlejā

Vēlāk M. Birzi nosūtīja uz Salaspils koncentrācijas nometni. Viņš tika norīkots angāru celtniecībā Spilves lidostā.

1944. gada jūlijā viņu kopā ar 1200 cilvēku lielu ieslodzīto transportu pārveda uz Vāciju, uz Neiengammes, pēc tam uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni. Kopjot mirstošu ieslodzīto, Birze inficējās ar tuberkulozi.

1945. gada aprīlī, nometnes evakuācijas laikā Birzem izdevās aizbēgt, viņš devās mājup caur Poliju, kur viņu apcietināja padomju čeka.

No 1945. gada maija līdz septembrim viņš atradās filtrācijas nometnē Grodņā.

Vācu koncentrācijas nometnēs pavadītais laiks un notikumi ir atspoguļoti vairākos Birzes daiļdarbos.

1949. gadā beidza Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultāti. Ieguvis diplomu.

1949-66. ftiziatrs, strādāja  Republikas tuberkulozes sanatorijā Cēsīs

  • Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs (1956).
  • LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1967).
  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1990).
  • Latvijas PEN kluba biedrs. 
  • Rīgas Stradiņa universitātes goda doktors.

Tāpat kā Ernests Hemingvejs, arī Birze kā ārsts nāvi mēdza uzlūkot ironiski, ar zināmu devu humora.

1998.g. augustā viņš bija viens no lieciniekiem, kas  Valmierā, Vidzemes apgabaltiesā sniedza liecības par agrākā novadnieka uz Kanādu emigrējušā latvieša Eduarda Podiņa darbību Valmieras koncentrācijas nometnē Otrā pasaules kara gados

Grindeks sveic absolventus

Atmiņas

2000.06.06. miris Cēsīs, apbedīts Cēsu Meža kapos

***

Pirmā grāmata- "Pirmie ziedi"(1956).

Popularitāti Birze ieguva ar garo stāstu "Visiem rozes dārzā ziedi....." (1958, LPSR Valsts prēmija 1958. kopā ar Valtu Grēviņu dramatizēts 1959). 

50.un 60. gados Birze saraksta stāstus ar antifašistisku tematiku

  • (krājums "Kā radās stāsts" , 1961),
  • tēlojumus un atmiņas ("Atmiņas, atmiņas...", 1968),
  • lugas ("Tā nebija pēdējā diena" , 1961, teātrī 1975; 
  • "Pie Melnā Medņa" , grāmatā un teātrī 1965);
  • drāmā "Baznīcas kalnā" (periodikā 1973, grāmatā un teātrī 1981) pievērsies Latvijas senvēsturei.

Rakstījis arī nenopietnus stāstiņus:

  • krājumi " Nelaimīgais suns" (1959), 
  • "Sajaukta diagnoze" (1963), 
  • "Nejauši noklausītas sarunas" ( 1965). 

70. un 80. gados līdzās stāstiem lielāku īpatsvaru ieguva esejas, apceres, tēlojumi, publicistika un ceļojumu apraksti.

Grāmatas : 

  • "Arī tāds bija rīts "(1972), 
  • "Tai Rudens vakarā" ( 1974),
  • satīras romāns "Rozā zilonis " ( 1976, dramatizējums teātrī 1977), 
  • "Divu jūru krastos " (1978), 
  • "Lai atgrieztos"(1984), 
  • "Tāli gadi, tuvi laiki" (1987).

 

Birzes daiļradei raksturīga autobiogrāfiska dokumentalitāte. 

Birze ir mākslas filmas 

" Diena bez vakara" (1962) scenārija autors, vēlāk tas pārstrādāts stāstā "Smilšu pulkstenis" (1964).

Vairākas viņa lugas iestudētas pašdarbības teātros un TV:

" Melns Cimmermaņa pianīno" (grāmata 1971, teātrī 1972),"

Bišentropa balsams" (teātrī 1971) u.c 

 

Citi darbi:

  • krājums " Lielā žūrija" (1970),
  • komēdijas:
  • "Sākās ar melno kaķi" (teātrī 1966), 
  • "Sākās ar melnām zeķēm" ( teātrī 1968), 
  • "Kalmāru konservi"(visas grāmatas 1973),
  • krājums " Jauneklis ar skaņu plati" ( 1977),
  • luga "Piektais bauslis" ( periodikā 1971, grāmatā 1981),
  • atceru grāmata "Ar dzērvju kāsi" (1984), 
  • "Tās nenoskrietās jūdzes"(1986). 

90.gados nozīmīga vieta Birzes daiļradē ir viņa dienasgrāmatas, kas rakstītas no 1988.2.VII līdz 1995. 30. IX un daudzslāņaini risina problēmas, ko izvirza laikmets, vēsture, tauta un atsevišķi indivīdi.

Apvienojot dokumentālo un autobigrāfisko, jēdzienisko un emocionālo, Birze sasniedz augstas raudzes māksliniecisko sakausējumu. Dienasgrāmatas fragmenti lasīti radiofonā, publicēti periodikā, izdotas grāmatās 

  • "Dienas grāmata" ,
  • "No katra pagasta pa teikumam" (abas 1990),
  • "Bijušā gada dienas grāmata" ,
  •  "Dienas grāmata"(abas 1991).

 

Latvijas kultūras apritē tās paliek kā nopietna un sāpīga liecība par septiņiem mūsu atmodas gadiem. 

Kopā ar K. Blauu Birze tulkojis L.Feihtvangera romānu "Brāļi Lautenzaki" (1959).

Birzes darbi tulkoti krievu, vācu, igauņu ,lietuviešu, bulgāru, čehu, franču u.c valodās. Periodikā publicēti Birzes ceļojumu apraksti, pārdomas par literatūru, publicistiski raksti, kuriem nereti memuāru saturs. 

Sakarā ar 75. dzimšanas dienu (1996) Birzem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Latvijas Medicīnas akadēmijas goda doktora nosaukums, Cēsu pilsētas goda pilsoņa nosaukums. 

Pēdējie darbi-

  • sadzīves luga 3 cēlienos "Mazs tango" (Karogs, 1996,3) un
  • eseju grāmata "Kā pele pa graudam" (1999).

 

2001. izdots stāstu krājums"Ar jokiem joki mazi" .

Mūža beigās rakstnieka darbu ierobežoja redzes traucējumi. 

Izdoti:

  • "Izlase "2.sējumos (1971), 
  • "Izlase " (1979, 1989).
  • "Zāles stiebri no manām pļavām" (izlase 2 sējumos, 1981).

Avoti: wikipedia.org, biblioteka.valmiera.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis BērziņšTēvs11.09.188726.08.1941
        2
        Emma BērziņaMāte11.09.189219.05.1982
        3
        Lilija BērziņaSieva27.05.192218.02.1998
        4
        Kristīne CīruleTante13.10.188200.00.1968
        Birkas