Mathew Brady
- Dzimšanas datums:
- 18.05.1822
- Miršanas datums:
- 15.01.1896
- Mūža garums:
- 73
- Dienas kopš dzimšanas:
- 74082
- Gadi kopš dzimšanas:
- 202
- Dienas kopš miršanas:
- 47176
- Gadi kopš miršanas:
- 129
- Papildu vārdi:
- Мэ́ттью Брэ́ди
- Kategorijas:
- Fotogrāfs (-e), Žurnālists
- Tautība:
- amerikānis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
1822.gadā dzimis Waren County, New York
1844.gadā tiek izstādītas fotogrāfijas no sērijas Hall of Fame, izstāde notiek The Dagueririan Miniature Gallery
1851.gadā iegūst zelta medaļu Londons World’s Fair
1858.gadā atver galeriju Washington, DC
1861.gadā sākas ASV pilsoņu karš
1864.gadā atver galeriju New York, Broadway, bet drīz vien bankrotē
1865.gadā beidzs pilsoņu karš
1875.gadā ASV Kongress piesķir 25000,00 $ lai iegūtu Brady stikla plates/negatīvus/
1896.gadā miris New Your
Savu slavu Brady ieguva kā izcils 19.gadsimta ASV notikumu fotogrāfs, tieši viņam pieder pirmie uzņēmumi no kaujas laukiem. Gluži kā anglis Roger Fento /kurš sūtija savus zīmējumus no Krimas kara/ , tā , dažus gadus iepriekš, Brady, veica pirmos kaujas lauka uzņēmumus, tādus, kā mēs tos zinām šodien. Tā kā tajā laikā bija gari ekspozīcijas laiki un sarežģīts ķīmiskais process, tad, tieši pašus kauju uzņēmumus neizdevās veikt. Viņš iemūžināja lielgabalus, nocietinājuma būves, kritušos karavīrus , karakuģus , ļoti daudz portretēja, kā arī Prezident Abraham Lincoln vizīti pie karavīriem.
Mathew Brady tiek uzskatīts par fotožurnālistikas tēvu. Neviens nav veicis vairāk uzņēmumus par 19.gadsimta Ameriku, kā viņš. Jāpiemin , ka viņš bija arī Abraham Linkoln iemīļots fotogrāfs.
Savas dzīves pēdējos mēnešus viņs pavadīja īrētā istabiņā, pilnīgi viens un nabadzīgs. Visus savus līdzekļus viņš bija veltījis savas valsts vestures iemūžināšanā. Neilgi pirms savas naves viņš teica:’’Neviens nezin ko man maksāja manas fotogrāfijas, dažas , gandrīz, manu dzīvību.”
Plkst. piecos 15.janvārī 1896. gadā Mathew Grady The Grat mira: viens un aizmirts.
Viņa brīnišķīgās fotogrāfijas, viņa mīlestība pret dzīvi un savu valsti, dzīvos cilvēku sirdīs un prātos, pāri laiku laikiem.
Autors: Aleksandrs Tarabanovskis
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
Nav norādīti notikumi