Margareta Ģertrūde Zelle,- dejotāja, prostitūta, Vācijas un Francijas slepeno dienestu darbiniece.

1876. gadā  piedzimst Margareta Ģertrūde Zelle, plašāk pazīstama ar skatuves vārdu Mata Hari. Viņa piedzima Nīderlandes ziemeļu pilsētā Leuvardenā (Leeuwarden). Tēvs bija cepurnieks, un viņam piederēja neliels veikaliņš.

1879.g. kad meitenei bija 13 gadu, tēva bizness izputēja, un viņš pameta ģimeni.

1881.g. Nomira māte, un sešpadsmit gadu vecā Margareta aizbrauca dzīvot uz Hāgu pie tēvoča, kurš bija ārkārtīgi stingrs vecs vīrs. Viņa sāka mācīties par skolotāju.

1883.g. pēc seksa skandāla ar skolas direktoru 17 gadu veco draiskuli no skolas ar kaunu patrieca. Tajā laikā vienīgā iespēja, kā meitenei kļūt brīvai no vecāku un radinieku aizbildniecības, bija apprecēties.

 Margaretas izredzēto sauca Rūdolfs Makleods, viņš bija 20 gadu vecāks par Zelles jaunkundzi un dienēja Indijā. Pusotru gadu pēc kāzām viņiem piedzima dēliņš Normans, tad bija laiks ģimenei doties uz Rūdolfa dienesta vietu Austrumindijā.Pāris samērā drīz izšķīrās, Margareta pārvācās uz Parīzi, bērnus atstājot vīra aizbidniecībā/

1905. gadā janvārī  notika jaunās eksotisko deju izpildītājas debija notika labdarības ballē, ko bija sarīkojusi krievu dziedātāja Kirejeva. Skatītāji par Lēdijas Makleodas sniegumu bija sajūsmā. Viesu vidū bija arī viens no Grētas kaismīgākajiem pielūdzējiem — bagāts uzņēmējs un mākslas pazinējs Gimē kungs. Viņam piederēja Austrumu mākslas muzejs. Kādu dienu bagātnieks piedāvāja Makleoda kundzei sniegt deju priekšnesumus starp eksponātiem viņa rīkotajā izstādē. Bija tikai jāizpilda divi uzņēmēja noteikumi — pirmkārt, jāpieņem skanīgāks skatuves vārds un, otrkārt, jādejo gandrīz kailai.

Gimē kungs ieteica pseidonīmu Mata Hari, kas malajiešu valodā nozīmē "dienas acs" jeb "saule". Abi kopīgi izdomāja arī pasaciņu par Matu Hari — dejotāja mācījusies dejotprasmi slepenos Javas salas tempļos un ir virspriesteru svētīta dejotāja. Mata Hari saprata, ka turpmāko karjeru viņa būvēs uz eksotiku un erotiku. Šajā izstādē piedalījās gan ārvalstu diplomāti, gan politiķi, arī ietekmīgi uzņēmēji un militārpersonas. Šī diena kļuva par pagrieziena punktu Matas Hari dzīvē. Tolaik uzstāties kailai bija nepieņemami, bet tieši tas arī bija dejotājas panākumu noslēpums, jo dejot viņa nemācēja. Gada laikā Mata Hari iekaroja visu Franciju, uzstājoties pilnīgi kaila (tikai krūtis bija piesegtas ar caurspīdīgu audumu) gan Parīzes salonos, gan uz lielu teātru skatuvēm. Visi slavināja Matu Hari, padarot striptīza ciltsmāti par izcilāko tālaika dejotāju

1906. gadu Mata Hari pavadīja Eiropas viesizrādēs, kuru laikā piedalījās pat baleta izrādē. Tikai viesizrāžu pēdējā uzstāšanās reizē Vīnes teātrī "Apolons", baznīcas protestu ietekmēta, kailā dejotāja uzvilka cieši piegulošu triko.

1911. gadā piepildījās Margaretas mūža sapnis — Milānas operas teātris "La Scala" ar dejotāju noslēdzu līgumu uz vienu sezonu. Mata Hari bija kļuvusi ārkārtīgi slavena un bagāta. Viņas vārdā bija nosaukta pat cigarešu marka. Amatieri striptīza dejotāju pielīdzināja profesionālajai Aisedorai Dunkanei. Pārticība ļāva Matai Hari pašai izvēlēties pasākumus, kuros uzstāties, pārsvarā tās bija labdarības balles.

Mata Hari bija personīgi pazīstama ar ietekmīgākajiem Eiropas politiķiem, baņķieriem un ministriem. Šie varas vīri maksāja lielas naudas summas ne tikai par erotisko deju priekšnesumiem, bet arī par dejotājas miesu, jo katrs vēlējās pārgulēt ar noslēpumaino un seksapīlo Matu Hari. Viņa bez īpašām pārdomām pieņēma naudīgos intīmpiedāvājumus, jo sekss, nauda un izpriecas bija dejotājas dzīves moto.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, eksotisko deju izpildītāja dzīvoja Vācijā. Atgriešanās Francijā bija apgrūtināta. Grētai bija jābrauc cauri dzimtajai Nīderlandei, taču sanāca misēklis ar dokumentiem un bagāžu. Visi dejotājas koferi aizceļoja uz Parīzi, kamēr pati, palikusi tikai ar to, kas mugurā, kārtoja sarežģītās muitas dokumentu lietas. Būdama bez naudas, Mata Hari nolēma piepelnīties, kļūstot par mīļāko kādam vietējam baņķierim.

Pēc divām nedēļām dejotājai bija pietiekami daudz naudas, lai nopirktu jaunu apģērbu un atgrieztos Francijā. Karš bija izjaucis karjeru, koncerti bija pārtraukti. Arī bagātie mīļākie vairs nebija tik devīgi, un Margaretai nācās meklēt alternatīvus naudas pelnīšanas avotus. Par dejotājas finanšu grūtībām zināja arī Vācijas slepenais dienests, tas bez grūtībām savervēja Matu Hari. Viņa bija ideāli piemērota aģentes darbam Francijā un visā Eiropā, jo bija draugos ar augsta ranga militāristiem un politiķiem. Spiegošana Margaretai padevās, jo viņai bija apbrīnojams talants, atrodoties intīmos apstākļos ar oficieriem un politiķiem, izvilināt no viņiem kara noslēpumus.

1916. gadā Mata Hari, sajutusi vieglas naudas garšu, pieņēma piedāvājumu kļūt arī par Francijas aģenti. Tagad bijusī dejotāja bija kļuvusi par dubulto aģenti. Tiesa, uz to brīdi britu specdienesti bija savākuši pietiekami daudz materiālu par Matas Hari graujošo darbību.

1917. gada 13. janvārī aģenti apcietināja Francijas militārā policija un apsūdzēja valsts nodevībā. Pēc četru mēnešu pratināšanas dejotājai un dubultaģentei Margaretai Zellei–Makleodai piesprieda nāvessodu nošaujot.

Avoti: pēc Jānis Meiers, Vakara Ziņu Žurnāla, news.lv