Maksis Reiters īstajā vārdā Mārtiņš Reiters; bija cariskās Krievijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks. Ļeņina ordeņa kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Ventspils apriņķa Ziru pagasta “Meļķos” kalpa Andreja un Grietas Reiteru ģimenē.

1906. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā.

 1910. gadā Reiters pabeidza Irkutskas karaskolu.

 Pirmajā pasaules karā piedalījies karadarbībā Kaukāza frontē.

 Sākumā komandējis rotu, tad bataljonu. Pēdējā dienesta vieta bija armijas štābs, kur Reiters bija virsnieks īpašiem uzdevumiem. Krievijas impērijas armijā uzdienējies līdz pulkveža dienesta pakāpei.

 Smagi slims viņš Valkā nokļuva vāciešu gūstā 1918. gada beigās. Nākamā gada pavasarī atbrīvots un atgriezies Padomju Krievijā, kur pārgājis lielinieku pusē.

Krievijas pilsoņu karā karojis Ziemeļu frontē, kur ieņēma pulka adjutanta amatu. Vēlāk iecelts par pulka komandiera palīgu un pēc tam pulka komandiera amatā.

1920. gadā cīnījies Poļu—padomju karā.

1921. gada martā Reiters piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā. Kā 97. pulka komandieris apbalvots ar savu pirmo Sarkanā Karoga ordeni.

 No 1921. gada strēlnieku brigādes komandieris.

Pēc tam bija 11. strēlnieku divīzijas komandiera palīgs.

 1922. gadā otrreiz apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.

 Reizē ar ordeni saņēmis Krievijas komunistisko (boļševiku) partijas biedra karti.

No 1924. līdz 1929. gadam Reiters bija 2. Pieamūras strēlnieku divīzijas un vēlāk 30. strēlnieku divīzijas komandieris.

1929. gadā piedalījies kaujās uz Ķīnas-Austrumu dzelzceļa pret Ķīnas Republikas spēkiem.

1932. gadā Reiters tika iecelts par Sibīrijas kara apgabala 73. strēlnieku divīzijas komandieri.

1935. gada novembrī dienējis ģenerālštābā. Nekrievu tautību genocīda operāciju laikā 1937.-38. gadā nav ticis apcietināts.

No 1936. līdz 1939. gadam Reiters vadīja Kaujas apmācības pārvaldes 3. nodaļu Sarkanajā armijā.

1939. gadā atbrīvots no dienesta.

No 1940. gada janvāra Ziemeļkaukāza kara apgabala komandiera palīgs. No jūlija komandiera vietnieks. Tajā pašā mēnesī paaugstināts par ģenerālleitnantu.

Karojis Otrajā pasaules karā.

No 1941. gada augusta līdz decembrim Reiters bija Centrālās un Brjanskas frontes aizmugures komandiera vietnieks.

 Pēc tam Reiters bijis komandieris vairākās Sarkanās armijas frontēs — Brjanskas (II) frontē (28.09.42 — 12.3.43), Rezerves (II) frontē (12.03.43 — 23.03.43), Kurskas frontē (23.03.43 — 27.03.43), Orlovas frontē (27.03.43 — 28.03.43) un Brjanskas (III) frontē (28.03.43 — 05.06.43).

 Pēc tam no 1943. līdz 1945. gadam Reiters komandēja Dienvidurālu kara apgabalu. 

Pēc atsevišķiem avotiem 1945. gadā bijis Latvijas PSR aizsardzības tautas komisārs, tomēr šāda amata pastāvēšana tiek apšaubīta.

No 1946. gada janvāra līdz 1950. gadam augstāko virsnieku kvalifikācijas kursu "Vistrel" vadītājs.

 Reiters dienesta laikā tika apbalvots ar Ļeņina ordeni, četriem Sarkanā Karoga ordeņiem, I šķiras Suvororva ordeni un citiem apbalvojumiem.

 1950. gada 6. martā, 58 gadu vecumā, aizgājis aizsaulē Maskavā.