Mārtiņš Pilvers
Mārtiņš Pilvers
- Dzimšanas datums:
- 12.09.1895
- Miršanas datums:
- 04.12.1940
- Mūža garums:
- 45
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47018
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 30497
- Gadi kopš miršanas:
- 83
- Tēva vārds:
- Mārtiņš
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Ķekavas kapi, Doles-Ķekavas ev. lut. draudzes kapsēta
LKOK nr.3/671
Dižkareivis Latgales artilērijas pulkā.
* 1895. g. 12. septembrī Doles pagastā.
+ 1940. g. 4. decembrī Doles pagastā.
Apbalvots par cīņu 1919. g. 20. novembrī pie Jelgavas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.
Paaugstināts par kaprāli.
Dzimis 1894. g. 30. aug. Doles pag. Kalnakivtu mājās rentnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. apr., aug. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiras 1917. g. aug. pie Ikšķiles kritis gūstā. 1919. g. sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā palicis Rīgā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. okt. Siguldā, cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugstināts par kaprāli.
1919. g. 20. nov. uzbrukumā Jelgavai Pilvers spēcīgā ugunī pāri klajam laukam kopā ar otru telefonistu novilka sakaru līnijas starp artilērijas bateriju, kaujas centrāli un kaujas grupas priekšnieku, tā dodams iespēju saskaņot baterijas un kājnieku darbību un veicinādams uzvaru šajā kaujā.
Atvaļināts 1921. g. 20. martā. Lauksaimnieks tēva mājās Doles pag. Miris 1940. g. 4. dec. Apbedīts Ķekavas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.