Dzimis 1893. g. 27. aug. Skultes pag. Dūčos tālbraucēja kapteiņa ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna, dz. Bite. Brālis Jānis Legzdiņš (sk.). Latvietis, luterticīgs.

Pēc Rīgas Nikolaja I ģimnāzijas beigšanas 1912.–17. g. studējis tieslietas PU Juridiskajā fakultātē (kurss pabeigts, nav nokārtoti gala pārbaudījumi).

1. pasaules kara laikā 1917. g. maijā iesaukts karadienestā Krievijas armijā, iestājies flotes gardemarīnu kursos Petrogradā.

1918. g. nov. atgriezies Latvijā.

Lielinieku varas laikā 1919. g. febr. iestājies Rīgas padomju advokatūrā – Aizstāvju kolēģijā.

1919. g. 13. jūn. iesaukts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija).

Dienējis aviācijas parkā, vēlāk bijis jurists Valsts drošības departamentā.

1920. g. 22. febr.–jūl. Ārlietu ministrijas uzdevumā komandēts uz Vladivostoku kā brīva līguma diplomātiskais kurjers.

Pēc atgriešanās Latvijā 1920. g. 7. aug.–1. nov. Apgādības ministrijas Iekšējās apgādības departamenta Zvejniecības nodaļas pārraugs.

1920. g. 8. nov. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā (1920. g. 18. dec. par vecāko tiesamatu kandidātu); strādājis palātas prokurora pakļautībā, prokurora biedra v. i. (līdz 1922. g. jūn.). 1922. g. jūn.–okt. prokurora biedra v. i. Liepājas apgabaltiesā (piekomandēts).

1922. g. 1. nov. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1923. g. 15. febr. atkal iecelts vecākā tiesamatu kandidāta amatā Tiesu palātā (prokurora biedra v. i.).

1922.–23. akadēmiskajā mācību gadā nokārtojis valsts eksāmenus LU Tiesību nodaļā (beidzis 1925. g.).

No 1923. g. 20. dec. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

No 1925. g. 5. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā. 1933. g. 24. aug. atbrīvots no amata pēc paša lūguma. 1933. g. okt. vēlreiz lūdzis iecelt Rīgas apgabaltiesas locekļa amatā (lūgums noraidīts).

No 1934. g. 17. janv. zvērināts advokāts Rīgā.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav ieskaitīts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā.

Nodarbojies ar tulkošanu.

No 1941. g. 1. jūn. rēķinvedis plānotājs Skultes zivju apstrādes fabrikā Zvejniekciemā.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Rīgā.

No 1943. g. 1. marta zvērināts advokāts Tukumā.

Pēc 2. pasaules kara trimdā ASV.

Miris 1978. g. nov. Vašingtonas pavalstī, ASV.

Precējies 1938. g. ar Kati Tovi Elizabeti Smiltnieci (dz. 1915. g. 19. nov.); šķīries.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 130. l.; 1536. f., 2. apr., 634., 635. l.; 26. apr., 227. l.; 7354. f., 1. apr., 470. l.; 1595. f., 10. apr., 212. l.; 2570. f., 14. apr., 886. l.; 2996. f., 11. apr., 11164. l.; 7427. f., 1. apr., 3565. l.; LUAJ; LA 1919–1945.

No M. Legzdiņa 1930. g. 3. jūl. lūguma tieslietu ministram J. Pabērzam: “Esmu nodomājis izmantot savu šīs vasaras vakanto laiku – atvaļinājumu braucienam uz Ziem[eļ]Amer[ikas] Savienotām Valstīm, lai atvaļinājuma pavadīšanu savienotu ar lietderīgu iepazīšanos ar Savienoto Valstu tiesu iekārtas un darbības īpatnībām, kamdēļ pagodinos lūgt Jūsu, ministra kungs, gādību atvieglināt man iebraukšanas atļaujas – vīzas iegūšanu un varbūt atradīsiet par iespējamu pabalstīt manu lūgumu, sekmējot man “Ministrijas pases” izsniegšanu, jo citādi iebraukšanas atļaujas iegūšana saistīta ar lielāku laika zaudējumu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 635. l., 18.–19. lp.)

No tieslietu ministra J. Pabērza 1930. g. 9. jūl. raksta Ārlietu ministrijai: “Tā kā Rīgas apgabaltiesas loceklis Mārtiņš Legzdiņš tiek no manis komandēts (bez tiesībām uz dienas naudas un ceļa izdevumu atlīdzināšanu) uz Ziemeļu Amerikas Savienotām Valstīm, lai iepazītos ar turienes tiesu iekārtu un darbības īpatnībām, tad pagodinos lūgt izdot viņam komandējuma pasi.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 635. l., 17. lp.)