Mārtiņš Krastiņš
Mārtiņš Krastiņš
- Dzimšanas datums:
- 03.02.1864
- Miršanas datums:
- 04.03.1940
- Mūža garums:
- 76
- Dienas kopš dzimšanas:
- 58531
- Gadi kopš dzimšanas:
- 160
- Dienas kopš miršanas:
- 30742
- Gadi kopš miršanas:
- 84
- Papildu vārdi:
- Martin Krasting
- Kategorijas:
- Jūrnieks, Kapteinis, Sabiedrisks darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīga, Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes kapsēta (Vecmīlgrāvja kapi)
Krastiņš, Mārtiņš (1864-). Kuģa kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
Gadu pirms nāves "Ventas balss" publicē aprakstu par M.Krastiņu un viņa 75 gadu jubileju: "Velkoņa »Elisabeth« īpašnieks kapteinis Mārtiņš Krastiņš vakar atskatījās uz mūža 75 gadiem, reizē atzīmējot jūrniecībā pavadītos 60 gadus, no tiem 45 gadus kā tālbraucēju kapteinis. Kapt. M. Krastiņš dzimis Bolderajā 3. februārī 1864. gadā. Kā jauns zēns, 1878. gadā viņš uzsācis jūrnieka gaitas uz bureniekiem, sākumā kā kuģa puika, tad matrozis un vēlāk jau stūrmanis. Braucis kā piekrastes ūdeņos, tā arī tālās pasaules jūrās. 1889. —1891. g. viņš Krievijas kara flotē nokalpoja kara klausību, iestājoties dienestā brīvprātīgi un beidzot to kā rezerves mičmanis. Pēc tam viņš darbojās Rīgā kā štauers un līdztekus nobeidza Rīgas jūrskolu. Sākot ar 1893. gadu M. Krastiņš kā kapteinis brauca uz glābšanas kuģiem, mantodams daudz interesantu pieredzējumu un piedzīvojumu. 1930. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Ventspilī un 1932. gadā ieguva savā īpašumā velkoni »Eli sabeth« . Vietējo jūrniecības un kuģniecības darbinieku un tuvāko draugu pulkā kapt. M. Krastiņš vakar »Royal« viesnīcā sarīkotās intīmās vakariņās atzīmēja trejkāršo jubileju, saņemot daudz draudzīgu novēlējumu."
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Vilhelms Gustavs Krastiņš | Dēls | |
| 2 |  | Albertīne Ģertrūde Krastiņš | Sieva |
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.