* 1866. IV 29. Seces pag.; M. Eda, S. Agnese dz. Dreibants. + 1968. VII 10.

                1920/1923. Sakas lejas garīgais kopējs,

                1922. ieguvis mācītāja tiesības pie Ev. lut. baznīcas virsvaldēs,

                1923/1948. Engures un Mērsraga ev. lut. draudžu mācītājs.             

                1931. I 11. ordinēts,

                1937/1940. Aizsargu organizācijā,

                1937. XII 15. Talsu I aizsargu pulka mācītājs,

                1939. IV 20. Rotas (VIII) mācītājs.

                Avots:       LVVA 1370-1-1697-297, 1640-1-520-60.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                               „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.

       Laikā no 1893. līdz 1915.gadam nodibināja privāto skolu Krustpilī, svētdienas skolu un bija pērminderis Jēkabpils luterāņu draudzē, nodibināja un vadīja "Zilā krusta " biedrību, kura rūpējās ne tikai par garīgo dzīvi, bet arī sabiedriskā kārtā nodrošināja daudzas sociālās funkcijas, kuras mūsdienās veic pašvaldības. Sākoties 1.pasaules karam, M.Kārtiņš kļūst par Jēkabpils dievnama pārzini. 1919.gadā pēc kara atgriežoties Jēkabpilī, atsāk dievkalpojumus. Jēkabpilī viņš ir vienīgais garīdznieks, kas sniedz kalpojumu dažādām konfesijām, kā arī atjauno draudzes un vada dievkalpojumus plašā apkārtnē,

Pēdējos 20 mūža gadus darbojies dzimtajā pusē, bijis Jaunjelgavas un Seces draudžu mācītājs. 1947.gadā nodega Jaunjelgavas luterāņu baznīca. Kādu laiku dievkalpojumus noturēja baznīcas drupās. Kad dievnama drupas saspridzināja un pamatus nolīdzināja, draudze dievkalpojumus noturēja baptistu un pareizticīgo baznīcās. Mācītājs M.Kārtiņš ierosināja celt jaunu dievnamu. Apbūves gabalu piešķīra pilsētas nomalē pie kapsētas. Ar lielām grūtībām tika apstiprināts Siliņa projekts, Nojaucot vecas mājas un izzāģējot kapsētā kokus, draudze sagādāja būvmateriālus.

1957.gadā padomju represiju pret baznīcu laikā, iesvētīja jauno baznīcu, kura tika nodēvēta par Mārtiņa Balto baznīcu, iemūžinot garīdznieka vārdu. 1960.g. baznīcai uzbūvēts M.Kārtiņa projektēts tornis. Šeit Mārtiņš Kārtiņš svinēja savu simtgadi iegūdams Goda prāvest titulu. Mūžībā aizgājis 1968.gadā 102 gadu vecumā.

Mainoties paaudzēm kapavieta bija aizaugusi, nekopta. Biedrība "Jēkabpils mantojums" identificēja dzimtas kapu un kopā ar baznīcas draudzi sakopa un labiekārtoja to. Vieta, kur atdusas Goda prāvests ir atrodama un pieejama atcerei.

 150 gadu atcerei bija veltīta izstāde "Un līdz pašam vecumam es būšu tas pats..." kur M.Kārtiņš nosaukts par izcilu teologu: "M.Kārtiņu var droši saukt par vienu no izcilākajām personībām, par ko liecina viņa aktīvā garīgā un sabiedriskā darbība Latvijā un Krievijā."

Avoti - Biedrība "Jēkabpils mantojums", Jēkabpils pilsētas bibliotēka