Dzimis Rīgā namdara ģimenē.
1938.gadā salaulājies ar ierēdni Aleksandru Straujāni (1902–1977), meita Maija, precējusies Torna (1941–1998).
1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kopš 1952.gada dzīvoja Kanādā.
Otrā laulība ar ar rakstnieci Irmu Liepsalu.

Kopš 1930.gada strādāja presē, žurnālista gaitas sācis ar motosacīkšu aprakstiem un feļetoniem žurnālā "Motors", galvenokārt publicējies ar pseidonīmu Fridolīns.
Kopš 1936.gada tulkotājs, korespondents, redaktors, redakcijas loceklis laikrakstos "Rīts", "Darbs", "Tēvija" (1941–1944), "Rīkojumu Vēstnesis", "Daugavas Vanagi" (1942–1945).
Vācu okupācijas laikā Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.
Laikraksta "Latvija" (1946–1960) redaktors un apgāda "Litera" līdzdibinātājs.
Radio raidītāja "Amerikas Balss" līdzstrādnieks, sagatavojot intervijas un ziņojumus latviešu raidījumiem uz okupēto Latviju.
"Latviešu banku kalendāra" valodas redaktors.

Latvijas esperantistu žurnāla "Ondo de Daugava" redaktors, rakstījis esperanto literārajam žurnālam "Literatura Mondo" Budapeštā; dzejoļi esperanto valodā publicēti grāmatā "Naū poetoj" ("Jaunie dzejnieki", 1989).
Saņēmis PBLA Kult. fonda valdes speciālu goda balvu (1991) par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.
Līdztekus žurnālista darbam rakstījis dzejoļus, feļetonus, skečus.
1992.gadā grāmatā "Vasaras raibumi" publicētas atmiņas par Latvijā dzīvoto laiku; kolorīti iezīmētas latviešu kultūras darbinieku personības, ievietoti arī dzejoļi, proza un raksti.
Manuskriptā grāmata par latviešu leģionāriem, kas bija gūstekņi Dahavas nometnē amerikāņu zonā Vācijā.