Bērnību pavada Rīgā Čiekurkalnā strādnieku ģimenē. 8 gadu vecumā zaudē māti. 14 gadu vecumā uzsāk darba gaitas vagonu un mašīnu fabrikā "Fēnikss" par mācekli. 1912.gadā viņu uzņem LSD pulciņā "Blāzma."

No 1915.gada ir Petrogradā, vēlāk piedalās Februāra revolūcijā. Pēc tam ir sarkangvardu rindās - 1918.gadā  Pievolgā, rudenī pāriet uz latviešu strēlnieku divīziju. 1919.gada janvārī padomju varas laikā ir politiskais vadītājs Malienā, tad Rēzeknē.

1920.gadā pēc neilgas karošanas dienvidu frontē pret Deņikinu ar Friča Upmaļa vārdu sāk pagrīdes darbu Latvijā. 1921.gada maijā viņu mēģina aizturēt. Tālāk darbojas ar Arnolda Puriņa vārdu lidz septembrim, kad tiek apcietināts un nodots kara tiesai. 1922.g. maijā tiek piespriests nāves sods.

Avots; "Ja saullēktam tici," 1964.g.