Jelgavā priekš dažām dienām 84 g. vecumā nomira čigāns Mārtiņš Cīcis. Nelaiķa dēls Andrejs Pauče, kas ir pazīstams zirgu tirgotājs un namsaimnieks, rīkoja tēvam lielas bēres. Tanīs bija aicināti apm. 200 čigānu. Mielastam nokāva vairākus teļus un cūkas. Jau pāris dienas priekš izvadīšanas sēru mājās Tērvetes ielā 12 čigāni mielojās pie bagātīgi klātiem galdiem. Nepārtraukti spēlēja ragu orķestri. Čigānu starpā klīda valodas, ka bagātais Paučis tēva bērēs aicinājis arī pašu čigānu karali no Polijas. Kā zināms, pag. gadā Polijā notika šī karaļa kronēšanas svinības. Līdz šim tomēr karalis Jelgavā vēl nav ieradies. Vakar nelaiķi Mārtiņu Cīci izvadija uz Baložu kapiem. Noskatīties bēru ceremonijā ieradās ļoti daudz jelgavnieku. Garīgo aktu vadija mācītājs O. Kraulis. Kā bēru mājās, tā arī kapos čigāni centās mācītāju pārkliegt ar starpsaucieniem un skaļām nopūtām. Bērēs piedalījās divi orķestri. Viens orķestris spēlēja sēru namā tiem čigāniem, kas pēc plašā mielasta bija noguruši. Otrs orķestris sagaidiia bēriniekus kapos ar sēru mūziku. Vakarā bēru mājās ļaudis drūzmējās un līksmoja kā dažkārt zaļumballē. Pēc senas čigānu ieražas bēru mielasts ilgs vēl vairākas dienas.

Avots: Jaunākās ziņas, 30.03.1940

Jelgavā Tērvetes ielā dzīvo turīgā čigānu Pauču ģimene, kurai pieder vairāki nekustami īpašumi. Ģimene ir ev.-lut. ticīga un pieder pie pilsētas draudzes. Pirms dažām dienām nomira plašās ģimenes vectēvs Mārtiņš Cīcis. Viņam par godu Pauči vakar rīkoja ļoti kuplas bēru svinības, saaicinādami čigānus pat no citiem Latvijas novadiem, un no Lietuvas. Nelaiķi, kas bija novietots Sv. Vienības baznīcas kapličā, bēru dienas priekšvakarā tuvinieki pārveda sēru mājā Tērvetes ielā un pēc čigānu tautas sensenām tradīcijām izdarīja vāķēšanu, jeb apdziedāšanu, pie kam sevišķa sēru noskaņa nebija vērojama. Visu nakti spēlēja 10 pūtēju mūziķi, jaunieši - bēru viesi griezās dejās, bet vecākā paaudze stiprinājās pie ēdieniem un dzērieniem . Vakar pēcpusdienā bija nolikta aizgājēja izvadīšana pēdējā dusā Baložu kapsētā. Īsi pirms izvadīšanas ceremonijas sākuma izrādījās, ka pūtēju orķestra dalībnieki tā «noguruši», ka nespēs pavadīt dziesmas un spēlēt sēru motīvus gājienam, sakarā ar ko bēru rīkotāji izsauca citu pūtēju orķestri, kas vadīja gājienu pēdējā gaitā un pēc tam «nospēlēja» bēres sēru mājā. Sēru ceremoniju pie nelaiķa zārka vadija māc. O. Kraulls. Iespaidīgo gājienu uz Baložu kapsētu noskatījās daudzi jelgavnieki. Garajā braucēju rindā čigānu pajūgus vilka brīnum stalti un brangi zirgi. Arī pašiem čigāniem bija labi tērpi, kas liecināja par to turību. Pēc apbedīšanas bēru svinības turpinājās pavisam jautrā noskaņā. Bērēm bija kauti 8 teļi, 2 cūkas, un gādāts viss pārējais, neizslēdzot arī vajadzīgos dzērienus. Gājienā uz kapiem gan kājām, gan braukšus piedalījās pāri par 1000 personu.

Avots: Zemgales balss, 30.03.1940