Zilā kalna Marta

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.03.1908
Miršanas datums:
21.05.1992
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Marta Dzērbele
Papildu vārdi:
Rācene
Kategorijas:
Dziednieks , Dzimis Latvijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Iecava, Sila kapi

Dzimusi Limbažu rajona Augsztrozēs, pēc dzīvojusi Valmieras rajona Dikļu pagasta Lāčos, Dikļu pagasta Birzgaļos, Pokuļmajas, Bebros, Zazēnos, Renslavās, Raunas pagasta Rožugravās, Dauguļu pagasta Mazbrenguļos. Bauskas rajona Iecavā.

Māte Anna Rācene ir bijusi dziedniece, tēvs Pēteris Rācenis ir gājis bojā no bandītu rokas. Vectēvs Mārtiņš ir bijis pirmais Baltijas ģenerālis cara goda pulkā, vecmāte nodarbojusies ar dziedniecību. Martas brālis Jānis Rācenis, latviešu leģionārs, pazudis bez vēsts.

Bērnības dienas pavadījusi Bebros. Iespējams, ģimene mainījusi dzīvesvietu un ieguvusi māju.

Palikusi bez apgādnieka, Marta iztiku pelnīja auklējot radinieku jaundzimušo meitiņu.

Savu iekšējo neatkarību Marta parādīja piecu gadu vecumā, kad viņas krusttēvs piedāvāja braukt līdzi uz Vāczemi, taču Marta droši atteica, jo mīl savu zemi. Otra iespēja doties uz ārzemēm bija jaunības gados, kad Martu bildināja jauneklis no dižciltīgas ģimenes.

Latvijā Marta kļuva par dziednieci. Savas dotības attīstījusi jau iepriekšējos iemiesojumos. Viņa ir bijusi karavadone, karaliene, gaišreģe un priesteriene vienā personā.

Pirmo reizi dotības esot parādījušās, kad smagi saslimis brālis. No aiziešanas viņu izglāba Marta, kura tad pa īstam apzinājās savas spējas. Uzliekot rokas, izdziedinājusi arī tēvu no muguras un galvas sāpēm.

Pabeigusi Dauguļu pagasta skolu, Marta dodas mācībās uz Dikļu draudzes skolu. Pēc Pirmā pasaules kara Martas ģimene kļūst turīgāka. Pēc tēva nāves māte apprecas otrreiz- ar Latvijas brīvības cīnītāju. Tēva nāve nesalauza Martu. Viņa visur vienmēr centās būt labākā. Beigusi medicīnas skolu un ieguvusi feldšeres vai medmāsas diplomu, Marta asistē kara ārstiem operācijās un glābj ievainotos. Pēckara gados Marta jau dzīvo Zilākalna Zažēnos, kur sāk dziedināt pa īstam un kopš tiem laikiem tautā viņu dēvē par Zilākalna Martu. Zažēnos dzīvoja vēl divi iemītnieki: Veriņa (Vera Beitāne) un Jānis (Aldis Ķeviņš), kuru Marta uzskatīja par tuvinieku.

Pēc Otrā pasaules kara Zilākalna Marta apprecējās un pieņēma vīra uzvārdu- Dzērbele. Laulība pēc kāda laika tiek šķirta.

Martas novadā tiek ieplānota melases rūpnīcas celtniecība, kurā tika nodarbināti ieslodzītie. Pēc vairākiem nepatīkamiem piedzīvojumiem Marta pārceļas uz jauno dzīvesvietu Raunas Renslavās, kur turpina dziedināt sirdzējus un palīdz Raunas dievnamam. Kad jaunības spēka vairs nebija, Marta pārcēlās uz Iecavu, kur tika ierādītas telpas izremontētā saimniecības ēkā. Beidzamos spēkus dziedniece atdeva, dziedinot ar smadzeņu audzēju sirgstošu meiteni.

Zilākalna Marta mirst 1992.gada 22.maijā un tiek apglabāta Iecavas Sila kapos.

Pēc Jāņa Arvīda Plauža grāmatas „Leģendārā Zilākalna Marta”

#######

 

Dziedniece ZILĀKALNA MARTA (30.03.1908.-22.05.1992.) mūžībā aizgājusi Iecavā, atdusas Sila kapos. Izdziedinājusi ap 75 000 cilvēku. Ierakstīta septiņu pasaules slavenāko dziednieku sarakstā. Vēl arvien ļoti daudz cilvēku dziļā pateicībā atceras grūtā brīdī sniegto Martas atbalstu veselībai un sirdsmieram. Nākusi no Dauguļu pagasta Mazbrenguļiem Vidzemē, īstajā vārdā Marta Rācene. Māte Anna Rācene bijusi dzejniece, tēvs Pēteris gājis bojā no bandītu rokas, vectēvs Mārtiņš bijis pirmais Baltijas ģenerālis cara goda pulkā, vecāmāte nodarbojusies ar dziedniecību, brālis Jānis Rācenis, latviešu leģionārs, pazudis bez vēsts. Mācījusies Dauguļu pamatskolā un Dikļu draudzes skolā. Pabeigusi medicīnas skolu un ieguvusi feldšeres diplomu, asistējusi kara ārstiem operācijās un glābusi ievainotos Pirmā pasaules kara laikā. Jaunībā Marta bijusi liela Latvijas patriote, iesaistījusies skautu un gaidu organizācijās, bijusi reliģioza, vēlāk daudz rūpējusies par dievnamiem. Par Martas naudu izremontēta Dikļu un Raunas baznīca. Viņa dzīvoja teiksmainā Zilākalna tuvumā – Žāzēnu mājās, bet pēdējos dzīves gadus Raunā un arī Iecavā, Elzas Skrodeles mājās. Pie viņas visās dzīvesvietās nāca un brauca daudz slimnieku no tuvām un pat ļoti tālām vietām. Zilākalna Martas mīļākie ziedi bija baltas rozes, bet mīļākā dziesma – Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme. Viņa staigāja zaļās drēbēs, jo uzskatīja, ka šai krāsai ir dziednieciskas īpašības. Allaž deva padomus par krāsām, izjautāja, kā kuram vārds un tēva vārds. Ārstēja ar apvārdotiem produktiem, lūgšanām, dievvārdiem un paveica brīnumus. Viņa ievēroja savus likumus, zināja, kad palīdzēt, kad nē. Reliģiskajos svētkos un svētdienās nestrādāja. Martai piemita apbrīnojamas spējas - apturēt ugunsgrēku, atrast pazudušus cilvēkus, ieskatīties nākotnē, dziedināt. Folkloras pētniece LU profesore Janīna Kursīte ar studentiem Raunas mājas bēniņos atraduši Martas buramvārdu grāmatas, piezīmes, personīgās mantas. Būdama jau tik daudz gadu aizsaulē, Marta atgriežas un caur savām kleitām, grāmatām, ziedojumu kvītīm mūs uzrunā. Tā ir dažādu faktoru un cilvēku saslēgšanās ap Zilākalna Martas fenomenu. Tālāk varētu domāt par Tautas maģijas tradīciju muzeja izveidi, teic J. Kursīte. Par Zilākalna Martu izdotas grāmatas, uzņemtas filmas un iestudēta luga Rīgas Jaunajā teātrī. https://iecava.lv/lv/sabiedriba/novadnieki/100_novadnieki/

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas