Marsels Reihs-Ranickis (vācu: Marcel Reich-Ranicki, dzimis 1920. gada 2. jūnijā kā Marsels Reihs, miris 2013. gada 18. septembrī) bija Polijas ebreju izcelsmes vācu literatūrkritiķis. Savas ietekmes dēļ dažkārt dēvēts par "vācu literatūras pāvestu" (Literaturpapst).

Dzimis Vloclavekā nereliģiozu ebreju ģimenē. 1929. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Berlīnē. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1938. gada 28. oktobra akcijā ģimene līdz ar citiem Polijas ebrejiem tika deportēta uz Poliju. Pēc Otrā pasaules kara sākuma un Polijas okupācijas Marsels Reihs tika ievietots Varšavas geto, kur strādāja par tulku Jūdenrātē. 1943. gadā kopā ar sievu, ar kuru apprecējās geto, viņam izdevās izmukt. Kara gadus pavadīja pagrīdē. Reiha tēvs un māte gāja bojā geto. 1944. gadā viņš iestājās komunistiskajā Armia Ludowa, bet 1945. gadā - komunistiskajā Polijas strādnieku partijā. Pēc kara, no 1948. līdz 1949. gadam, bija ģenerālkonsuls un spiegs Londonā. Viņa segvārds bija Ranickis, kas vēlāk kļuva par viņa uzvārda sastāvdaļu. 1949. gadā Reihs-Ranickis tika izslēgts no partijas par "kosmopolītismu" un "trockismu". Strādāja Polijas aizsardzības ministrijas izdevniecībā.

1958. gadā kopā ar sievu un dēlu emigrēja uz VFR. No 1960. līdz 1973. gadam strādāja par literatūras kritiķi avīzē Die Zeit. No 1973. līdz 1988 bija laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung vadošs literārais līdzstrādnieks. No 1988. gada marta līdz 2001. gada decembrim valsts televīzijā ZDF vadīja ietekmīgu literatūrkritikas raidījumu "Literārais kvartets" (Das literarische Quartett). Izveidojis vācvalodīgās literatūras kanonu (Kanon lesenswerter deutschsprachiger Werke).