Marija Tauja

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.01.1889
Miršanas datums:
04.06.1975
Tēva vārds:
Fricis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Tīlmane
Papildu vārdi:
Thielman
Kategorijas:
Biologs, Docents, Katastrofas upuris, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Marija Tauja (līdz 1936. gadam Tīlmane) dzimusi 1889. gada 17. janvārī Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta Jēģeru mājās zemnieku daudzbērnu ģimenē.

Marijai vēl bijusi māsa Alvīne (vēlāk agronome), brālis Fricis (ārsts), brālis Aleksandrs (advokāts), brālis Osvalds Tīlmanis - ievērojams arhitekts un brālis Arturs (jurists).

Agri bērnībā iemācās lasīt, kā arī apgūst vācu un krievu valodu, kas vēlāk tik ļoti noderēja. Mācījusies Rīgā Štegmanes Proģimnāzijā, tad Jelgavas sieviešu ģimnāzijā, kuru 1907. gadā beidz ar zelta medaļu.

1908. gadā iestājusies Pēterburgas (Bestuževa) Augstāko sieviešu kursu Vēstures un Filoloģijas fakultātē, bet 1909. gadā pāriet uz Fizikas un Matemātikas fakultātes Bioloģijas nodaļu, kuru beidz 1913. gadā.

1914. gadā M.Tauja izturēja eksterna pārbaudījumus Pēterburgas Universitātes valsts pārbaudījumu komisijā un ieguva šīs universitātes I šķiras diplomu.

Sākoties I Pasaules karam, strādāja Jelgavas Latviešu biedrības lazaretē par žēlsirdīgo māsu.

M.Taujai bija piešķirta stipendija Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos , lai sagatavotos zinātniskajam darbam. Tāpēc viņa aizbrauc uz Petrogradu, kur prof. S.Kostičeva vadībā strādāja Augu fizioloģijas laboratorijā līdz 1916. gada februārim, Zemkopības ministrijas Lietišķās botānikas biroja Pļavkopības nodaļā par vecāko preparatori.

No 1916. gada septembra līdz 1920. gada oktobrim bija asistente Petrogradas Mežkopības institūta botānikas katedrā.

1920. gadā atgriezās Latvijā un kļuva par asistenti Latvijas Universitātes un Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Augu fizioloģijas un anatomijas katedrā.

1921. gadā Petrogradā piedalījās Viskrievijas botāniķu kongresā.

1923. gadā Vācijā Berlīnes universitātē strādāja pie prof. G. Hāberlanda.

1924. gadā habilitējas augu fizioloģijā un studentiem sāka lasīt speciālu kursu augu fizioloģijā.

Sākot ar 1925. gadu, M.Tauja augu fizioloģijas kursu lasīja arī Lauksaimniecības fakultātes studentiem (toreiz Lauksaimniecības fakultāte bija Latvijas Universitātes sastāvā).

1927. gadā M.Tauja Budapeštā piedalījās Starptautiskajā šūnu pētnieku kongresā.

1928. gadā M. Tauja atteicās no asistenta pienākumiem paliekot par privātdocenti.

1930. gadā devās zinātniskā komandējumā uz Vīni, kur iepazinās ar kvantitatīvās mikroķīmijas metodēm. Tanī pašā gadā M. Tauju ievēlēja par ārštata docenti, bet 1934, gadā pat štata docenti augu fizioloģijā LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē .

Līdztekus viņa turpināja lasīt lekcijas lauksaimniecības un mežkopības studentiem..

1936. gadā nomaina savu vācisko uzvārdu “Thielmane” pret latvisko “Tauja”.

No 1944. gada rudens kādu laiku strādāja Latvijas lauksaimniecības akadēmijā par docenti un Augu fizioloģijas katedras vadītāja vietas izpildītāju.

No 1944. līdz 1956. gadam docente M.Tauja vadīja Latvijas Valsts universitātes Augu fizioloģijas katedru.

1958. gadā aizgāja pensijā.

Mirusi 1975. gada 4. jūnijā. Esot sabraukta.

Apglabāta Rīgā, Raiņa kapos.

***

Marija Tauja bija viena no pirmajām latviešu sievietēm - zinātniecēm, viena no Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības dibinātājām, Latvijā - pirmā sieviete -zinātniece, augstskolas docētāja.

Viņa mācīja augu fizioloģiju jaunajiem speciālistiem turpat 40 gadus - no 1920. līdz 1959. gadam, sagatavojot kadrus dažādu pētniecības iestāžu, augstskolu un arī ZA Bioloģijas institūta vajadzībām.

Padomju laikā viņa atteicās gan no piedāvātās profesūras, gan arī no doktora disertācijas noformēšanas, uzskatot, ka tas viss saistās ar nepatīkamām un pazemojošām procedūrām.

Viņa arī saprata, ka pētījumu rezultāti būtu jāpakļauj lisenkisma izkropļojumiem.

M.Tauja bija augu fizioloģijas kā zinātnes iedibinātāja Latvijas bioloģijā.

Līdztekus docētāja darbam M.Tauja veica plašu zinātniskās pētniecības darbu. Tā ir veikti pētījumi par dažāda garuma gaismas viļņu ietekmi uz augu transpirāciju, par ogļhidrātu izvēli mēģinājumos ar augu eksplantāciju, par izolētu sakņu galotņu augšanu barotņu šķīdumos, kuri satur heteroauksīnu. M. Tauja pētīja arī augu lapu dzīves ilgumu dažādos kultūras apstākļos, kultivētajās šūnās cietes veidošanos, augšanas parādības, šūnu osmotisko vērtību u.c. Padomju laikā veikti pētījumi par solanīnu un saponīnu saturu un ietekmi uz fizioloģiskajiem procesiem dažādos augos, it sevišķi kartupeļos un gurķos.

Pētījumu rezultāti publicēti ārzemju un vietējos zinātniskajos izdevumos.

M.Tauja aktīvi darbojās Latvijas Bioloģijas biedrībā, Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, Sieviešu darba tiesību biedrībā. Viņa bija arī biedre Vācijas botāniķu biedrībā un ASV augu fiziologu biedrībā.

Kā to liecina ieraksti dienasgrāmatā, kuru M. Tauja rakstījusi no 17 gadu vecuma 17 līdz 34 gadu vecumam viņa pratusi 6 valodas (latviešu, krievu, vācu, angļu, franču un igauņu) un ļoti mīlējusi dzeju.

Avots: www.skolai.dabai.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Aleksandrs TīlmanisBrālis23.03.189120.12.1959
        2Artūrs TīlmanisArtūrs TīlmanisBrālis16.07.190322.05.1976
        3Osvalds TīlmanisOsvalds TīlmanisBrālis11.08.190021.05.1980
        4Fricis TīlmanisFricis TīlmanisBrālis19.08.189515.01.1985
        5
        Alvīne TīlmaneMāsa16.12.189722.01.1994
        6Lauris TīlmanisLauris TīlmanisBrāļa/māsas dēls05.04.193923.02.1941
        7Alma TīlmaneAlma TīlmaneSvaine16.02.190200.00.1997
        Birkas