Nesen ziņojām laikrakstā, ka ilggadējā skolotāja, jaunatnes audzinātāja un izglītības darbiniece jau no cara laikiem, Marija Rutmane, veco ļaužu mītnē Grandrapidos atzīmējusi savu 101. dzimšanas dienu. Jutusies diezgan žirgta, ņipra, garā moža, brīžiem pat palaidusi pa tādam kā jociņam. Tad pēkšņi, jāsaka pat negaidīti, viņu piemeklējusi trieka un vēl pēc dažām dienām, 12. augustā, A.Rutmane aizgājusi mūžībā.
Dzimusi 1892. g. 14. jūlijā Lubānā, beigusi skolas tūliņ kā jauna skolotāja strādājusi savā pagastā un Gulbenē, vēlāk, kad Latvijas Universitātē iegūts maģistres grāds vēsturē, visilgāk darbojusies Liepājā, kas bijis viens no viņas visražīgākiem posmiem dzimtenē. Bēgļu gaitās Vācija vadījusi Kārļa Skalbes ģimnāziju Fišbahas nometnē un turpinājusi audzinātājas darbu Sav. Valstīs.
A. Rutmanes bēru diena 16. augustā bija patumša, mākoņaina, brīžiem sijājās sīks lietutiņš. Likās, pat debesis sēro, ka viena izcila, dižena latviete devusies aizmūža ceļos. Izvadīšanā O'Brien-Eggebeen-Gerst bēru namā piemiņas dievkalpojumu vadīja māc. V. Fricsone. Viņas bijušas tuvi pazīstamas jau Liepājā, kur māc. V.Fricsone bija darbojusies kā ticības mācības skolotāja.
Bēru namā dziedāja tenors P. Lielzuika. Nelaiķi guldīja zemes klēpī
Vudlavnas kapsētā blakus brālim prof. A. Rutmanim. Bēru azaids bija vācu restorānā, kur runāja M. Rutmanes aizbildnis Aug. Redlihs. Bērinieki varēja nodot ziedojumus par labu Latviešu studiju centram Kalamazū, kam M. Rutmane jau agrāk bija novēlējusi savu prāvo grāmatu krājumu.

Avots: Laiks, 28.08.1993 un 25.08.1993