Dr. Marija Lamstere-Saliņa dzimusi 1887. gadā 5. augustā Alojas Nikšās kā zemtura meita. Vecākiem prāvs pulciņš bērnu, kādēļ katram paša spēkiem jātiek pie tālākas izglītības. Tā arī Marija, nobeigusi Valmieras 4-klasīgo meiteņu skolu, dodas uz Pēterpili pie brāļa Jāņa Lamstera, kas tur jau studē inženierzinības. Viņš palīdz māsai sagatavoties abitūrijām. Cik daudz uzcītības un izturības prasa sagatavošanās, lai iegūtu sieviete Pēterpilī gatavības apliecību pie eksāmenu kommisijas par pilnu klasiskās ģimnāzijas kursu, zinās tās, kas pašas šo celmaino ceļu gājušas.
Marija Lamstere pārbaudījumus iztur 1908. gadā un 1909.gadā iestājas Tērbatas medicīnas kursos. Kluso, darbīgo Mariju Lamsteri interesē vairāk Pēterpils sieviešu medicīnas institūts, kurā kā vecākā mācības iestādē, plašākas klīnikas un izcilāki mācības spēki, un 1910. g. tā pāriet uz Pēterpili.
Marija Lamstere pieder darbam un studijām, latviešu studentu organizāciju dzīvē neņem aktīvu dalību. 1916/17.gadā Marija Lamstere beidz Pēterpils sieviešu medicīnas institūtu un tai paliek tikai pāris valsts eksāmenu priekšmeti, kad piepeši Alojā nomirst tēvs. Viņa brauc uz mājām, lai pēc pāris nedēļām atgrieztos un beigtu valsts eksāmenus.
Pār Vidzemi iet kara gaitas. Valmiera un apkārtne pārplūdināta kareivjiem un bēgļiem, plosās epidēmijas, nepieciešama ārsta palīdzība. Dzimtenes posts sauc jauno ārsti darbā. Viņa paliek Valmierā un strādā bēgļu un Sarkanā krusta lazaretēs pie tīfa, dizentērijas slimajiem. Daudzie Dr. Marijas Lamsteres slimnieki no bēgļu laikiem ar sirsnību atceras jaunās ārstes pašaizliedzīgo gaišo darbu.
Beidzas karš, nodibinājās neatkarīgā Latvijas valsts, sākas mierīgāka dzīve, nav vairs tik akūts medicīniskās palīdzibas jautājums. Marija Lamstere, lai iegūtu ārsta grādu, darbojas Latvijas universitātes medicīnas fakultātes klīnikās, jo Pēterpils atgriezta.
1921. gadā Marija Lamstere iegūst Latvijas universitātes medicīnas fakultātē ārsta diplomu un uzsāk Rīgā praksi, kā daudzu slimo kasu un Valsts darbinieku rajona ārste.
1919. gadā Marija Lamstere apprecējās ar Kārli Saliņu, L. U. lauksaimniecības fakultātes studentu.
Dr. Marija Lamstere strādā, kā iekšķīgo un sieviešu slimību ārste un īsā laikā iemanto plašu praksi un pacientu cieņu. Dr. Marija Lamstere ir pienākuma un darba cilvēks, viņas durvis slimajiem atvērtas katrā laikā, nevienas trepes un mājas nav par tālām, lai atrastu slimos, kam grūtajā slimības brīdī nepieciešams viņas padoms un palīdzība. Marija Lamstere darbojās bez atlīdzības Latvju sieviešu nacionālās līgas veselības kopšanas punktā.

Šo darba un pienākuma cilvēku salauza smagie un pretrunīgie slimo kasu darba apstākļi. 28.maijā 1931.gadā Dr. Marija Lamstere-Saliņa pati traģiski noslēdz savas dzīves rēķinu. Izgaisa gaišais, siltais ģimenes ugunskurs, skumst mazais dēls-bārenis, audžu meita, vīrs, māsa, brāļi.
Ar dziļu pateicību min Dr. Marijas Lamsteres-Saliņas darbu Latvju sieviešu nacionālās līgas veselības kopšanas sekcijā, Latvijas slimo kasu ārstu biedrība, liec galvu sērās Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība.
Vieglas smiltis dzimtenes Alojas kapos.

Avots: Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības ziņojumi, 1932