Marie Anna Zariņa dzimusi 1927. gada 30. septembrī Stokholmā, kur viņas tēvs Kārlis Zariņš bija Latvijas sūtnis. Pirmie viņas dzīves gadi bija saistīti ar biežu dzīvesvietas maiņu, kā to prasīja tēva diplomātiskais dienests. Dzīve Londonā nostabilizējās 1933. gadā, kad Kārlis Zariņš tika iecelts par Latvijas sūtni Lielbritānijā. Līdztekus vispārējai izglītībai Marie Anna pievērsās mūzikas studijām, par savu speciālitāti izvēloties klavieres un mūzikālo pedagoģiju. Liels pagrieziens Marie Annas dzīvē notika pēckara gados, latviešu trimdiniekiem ierodoties darbā Anglijā. Ļoti drīz viņa iekļāvās latviešu sabiedrībā, un jau 1947. gadā jaunā pianiste Valsts svētku atceres koncertā atskaņoja Jāzepa Vītola kompozicijas. Sekoja citi koncerti, kuros Marie Anna uzstājās ar solopriekšnesumiem vai par klavieru pavadītāju citiem māksliniekiem un, ja vajadzēja, ari tautasdeju kopām. Sūtņa meita ātri iekļāvās jaundibinātās Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības aktivitātēs, piedalījās semināros un kongresos. Tajā pašā laikā viņa iestājās DV organizācijā, darbojās Londonas nodaļas valdē un pievienojās režisora J. Zariņa vadītajai drāmas kopai. Lielākā darba slodze sākās 1962. gadā, kad Marie Annu Zariņu ievēlēja Latviešu nacionālā padomē Lielbritānijā. Jau gadu vēlāk viņai uzticēja Kultūras nozares vadību. Jaunās vadītājas ierosmē notika mūzikas sacensības jauniešiem, tautastērpu skate un vairāki citi sarīkojumi. Par saistošu darbalauku kļūst Dziesmu svētki, kam Kultūras nozares vadītāja nodevās ar visu sirdi un dvēseli. To izjuta koristi un atceļā no Dziesmu svētkiem Kanādā draudzībā Marie Annai uzdāvināja zelta Nameja gredzenu. 4. Eiropas latviešu Dziesmu svētki 1977. gadā Londonā un 5. Eiropas Dziesmu svētki Līdsā 1982. gadā notika jaunās priekšsēdes Marie Annas Zariņas vadībā. Ar izpratni un lielu mīlestību Marie Anna bija jau iekļāvušies latviešu tautas kultūrā un tradicijās. Par latviešu dziesmu viņa sacīja: "Tā neprasa, ko tu dari, kur tu dzīvo, kad tu esi dzimis. Tā sauc, un mēs, kam pukst latviska sirds, sekojam" (5. Eiropas Latv.dz. sv. Vadonis).
Darbojoties LNPL, M. A. Zariņa veica ari delegātes pienākumus, daudzus gadus bija Baltiešu Padomes priekšsēde un sešus gadus - laikraksta Londonas Avīze apgāda vadītāja. Turpat desmit gadus organizēja un vadīja Ziemsvētku tirdziņu, ko bija iesākusi viņas māte Henriete Zariņa. Pienāca 1990.gads, lielais pārmaiņu laiks Latvijā, kad vērās ceļš uz neatkarības atjaunošanu. M. A. Zariņai sākās jauns darba posms. Latvijas diplomātiskā dienesta vecākais Dr. A. Dinbergs Vašingtonā par Latvijas sūtniecības Londonā vadītāju iecēla M.A.Zariņu. Gadu vēlāk toreizējais Latvijas ārlietu ministrs J. Jurkāns apstiprināja Marie Annu par vēstniecības Londonā pagaidu lietvedi. Pēc pilnvaroto vēstnieku iecelšanas Londonā M. A. Zariņa turpināja darbu par padomnieci galvenokārt Kultūras jautājumos. Viens no plašākiem pasākumiem bija Baltic Arts 96 organizēšana, kuras vadība tika nodota Marie Annas rokās. Sekoja citi kultūras pasākumi vēstniecībā un ari plašākai sabiedrībai. Bijušie un pašreizējie vēstniecības darbinieki vienmēr ļoti atzinīgi novērtēja savas kollēģes darba spējas. Visai latviešu sabiedrībai Marie Anna Zariņa vienmēr paliks atmiņā kā cildena personība, izcila diplomāte, iecietīga un draudzīga kolēģe ar humora dzirksti un vienmēr gaišu skatījumu nākotnē.
M. A. Zariņa ir saņēmusi DV organizācijas zelta nozīmi 1977.gadā, Triju Zvaigžņu ordeni 1997. gadā un LNPL apbalvojumu 2002. gadā.
 

Avots: "Laiks", 21.02.2004