Čikāgas piepilsētā 24. janvārī mūžībā aizsaukta, iespējams, pasaulē vecākā latviete Valkā dzimusī Margrieta Buša-Otlane. Buša-Otlane 2. pasaules kara laikā devās trimdā – vispirms uz Vāciju, bet pēc tam uz Čīli, no kurienes pārcēlās uz ASV. Pirmās brīvvalsts laikā viņa bija pazīstama basketboliste. Trimdas laikā Buša-Otlane nepārstāja nodarboties ar sportu, bija aktīva vietējās latviešu kopienas darbiniece.

Margrieta Buša dzimusi 1912. gada 14. oktobrī Valkā. 1936. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un bija pazīstama „Universitātes sporta” basketboliste un volejboliste.

1962. gadā radio „Amerikas Balss” latviešu raidījumā viņa, būdama vēl Čīles iedzīvotāja, par savu dzīves gājumu stāstīja: „Mēs esam labi iekārtojušies. Mans vīrs strādā par inženieri, ceļ lielas, augstas - piecpadsmit un sešpadsmit stāvu mājas, visas ir zemestrīču drošas. Es pati amerikāņu koledžā Santjāgo (Čīles galvaspilsētā) esmu vingrošanas skolotāja”. ASV Bušu ģimene bija ieradusies „izlūkbraucienā”, jo bija nolēmusi pārcelties uz Ziemeļameriku. Drīz vien arī Buši pārcēlās uz ASV.

Viņa pastāstīja, ka savā laikā – 1937. gadā un 1939. – piedalījās studentu olimpiādē (mūsdienās Universiāde) Latvijas sieviešu studentu basketbola vienībā. Pirmajā reizē Austrijā tika izcīnīta otrā vieta pasaulē, bet otrajā izdevās triumfēt Eiropas mērogā. Tāpat Margrieta 1938. gada 28. maijā piedalījas arī Latvijas sieviešu basketbola izlases pirmajā spēlē, kurā nācās piekāpties mūsu dienvidu kaimiņienēm no Lietuvas ar 5:14. Patiesībā gan studentu, gan sieviešu izlases bija teju viena un tā pati komanda, jo pārsvarā tajā spēlēja vairākkārtējās valsts čempiones "Universitātes Sports" basketbolistes.

Margrieta Buša-Otlane pērn ar Čikāgas latviešu tautas deju kopu „Mantinieki” nosvinēja savu 107. dzimšanas dienu. Tad arī Čikāgas latviešu dejotāji savā „Facebook” ierakstīja: „Viņa vienmēr bijusi aktīva sportiste, jaunībā spēlējot Latvijas sieviešu basketbola izlasē. 1944. gadā kopā ar vīru Tālivaldi devusies bēgļu gaitās uz Vācīju. Eslingenā Margrieta, kopā ar igaunietēm un lietuvietēm dibinājusi Baltijas sieviešu padomi, aktīvi iesaistoties cīņā par sieviešu tiesībām.

1948. gadā ģimene pārcēlusies uz Čīli, kur Margrieta strādājusi amerikāņu meiteņu skolā par fiziskās audzināšanas skolotāju. 1962. gadā Bušu ģimene tālāk emigrējusi uz Ņujorku, kur Margrieta nodzīvojusi līdz pat 100 gadu vecumam. Dzīves pēdējos gados viņa apmetusies uz dzīvi Čikāgas priekšpilsētā pie savas meitas Guntas.

Trimdas laikā Margrieta darbojusies dažādās latviešu organizācijās, piemēram, studenšu korporācijā „Dzintra” un Čīles latviešu apvienībā, ASV latviešu deju kopai iestudējusi dejas, bija čakla rokdarbniece. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Bušu ģimene savus atgūtos īpašumus Latvijā novēlēja Vītolu fondam, lai nodrošinātu stipendijas latviešu studentiem.