Makss Pauls Berči

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.01.1840
Miršanas datums:
02.03.1911
Papildu vārdi:
Max paul Bertschy
Kategorijas:
Arhitekts
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Liepāja, Vecie kapi

Pauls Makss Berči (vācu: Paul Max Bertschy, 1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.

Pauls Makss Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bijis krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari.

Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi. Berlīnē tajā laikā darbojās izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa – Štīlers (Stüler Friedrich August Stüler), Knoblauhs (Eduard Knoblauch), Hicigs (Friedrich Hitzig), Perziuss, Štīrs, Lukē, visi Kārļa Frīdriha Šinkela skolēni. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz austrumiem, kur izsisties bija vieglāk. Baltijā bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa būves birojā.

1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu.

1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju, kā to prasīja pilsētas arhitekta amata statuss. Viņa laikā pilsētā tika ieviesta ēku novērtēšana jeb taksācija.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva jaunajam arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā.

Berči kapa vieta

Arhitekts miris 1911. gada 2. martā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Arhitekta divi dēli, Makss Teodors un Gvido, iet tēva pedās un strādā Liepājā par arhitektiem. Kopā piedalās daudzu 1905. gada revolūcijā nodedzināto muižu atjaunošanā.

***

Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās. Romānikas un gotikas arhitektūras formas viņa projektos sastopamas visbiežāk. Jaunas idejas viņš nereti guva no Vācijas sūtītajos dažādu būvniecības stilu paraugu žurnālos.

P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus. Mūsu dienās tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas ir toreizējo kapitālistisko pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē. Ar it kā vienkāršu materiālu – sarkano ķieģeli – Berči ir pratis pierādīt, ka arī rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu.

Raksturīgākie M. P. Berči projekti ir dzelzceļa stacijas ēka, viesnīca Hôtel de Rome – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas muzejā. P. M. Berči ir vienīgais, kuram četrdesmit gadus ilgā vēstures posmā bijusi iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies tieši Liepājā. Ne velti Pauls Makss Berči tiek dēvēts par vienu no Liepājas – tādas, kādu mēs to pazīstam šodien, – radītājiem.

Pazīstamākie Berči projekti Liepājā ir:

  • Sv. Annas baznīcas pārbūve Kuršu laukumā 5/6 (1871–1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587. gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, 19. gs. beigās pēc M. P. Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889) un tikai pēc tam – jomu (1893). Neogotika.
  • Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja K. Valdemāra ielā 16 (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.
  • Brauna meiteņu skola E. Veidenbauma ielā 10 (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.
  • Meijera dzīvojamais nams Kungu ielā 20 (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.
  • Navigācijas skola Kūrmājas prospektā 3 (1877).
  • Agrīns M. P. Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma. Barona F. fon Noldes dzīvojamā māja Hikes ielā 12 (1880). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi.
  • Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām K. Valdemāra ielā 14 (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.
  • Ramedlova tirdzniecības nams Zivju ielā 3 (1881). Tagadējais tirdzniecības un darījumu centrs De Rome. Liepājas Nikolaja ģimnāzija K. Valdemāra ielā 4 (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
  • Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja Kūrmājas prospektā 21 (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu.
  • Apgabaltiesas ēka Rožu ielā 6 (1889–1891). Ēkas projekts realizēts t.s. “impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19. gs. beigu administratīvajām ēkām.
  • Bonica konditoreja Graudu ielā 42 (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.
  • Aptiekāra H. Grabes dzīvojamā māja ar aptiekas telpām Kūrmājas prospektā 12 (1899–1901).
  • Daudzfunkcionālā ēka, būvēta no M. P. Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa. Bērnu slimnīca Liepu ielā 9 (1900). M. P. Berči rokrakstam tipiska divstāvu sarkano ķieģeļu ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.
  • Kacenelsona villa Kūrmājas prospektā 16 (1900–1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu.
  • P.M.Berči dzīvojamā ēka Peldu ielā 44 (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.
  • Peldu iestāde Peldu ielā 59 (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.
  • Pēc viņa projekta celta Cesvaines luterāņu baznīca. 1876.gada 28.maijā tika ielikts jaunās mūra baznīcas pamatakmens. Triju gadu laikā pēc Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči (1840-1911) projekta, par Cesvaines muižas īpašnieka Ādolfa Gerharda Borisa Emīla fon Vulfa (1857.-1904.) un Jaunkalsnavas un Grašu muižas īpašnieka Henriha fon Kālena un Vidzemes landrāta Jakoba fon Klota līdzekļiem uzcelta mūra baznīca, kura pēc arhitekta Berči aprēķiniem izmaksāja 100 000 rubļu. Jauncelto dievnamu ar 1000 sēdvietām 1879.gada 14.novembrī svinīgi iesvētīja Cēsu apriņķa prāvests Rihards Fogels un Jaunpiebalgas mācītājs Emīls Kēlbrants.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1
Liepāja, domebūvējislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ādolfs fon VulfsĀdolfs fon VulfsDarba devējs01.05.185725.03.1904

        Nav norādīti notikumi

        Birkas