Valodniece Putniņa Maiga dzimusi 1911.gada 28.aprīlī Valkas apriņķa kādreizējā vecajā Sinoles Mālu skolā (1,5 km no Mālmuižas uz Velēnas pusi), pārziņa Oto Krievāna ģimenē.
   Pirmo izglītību guvusi pie tēva Mālu skolā. 1929.gadā beidza Cesvaines vidusskolu. Iestājoties Jelgavas valsts skolotāju institūta priekšpēdējā klasē, 1931.gadā ieguva skolotājas tiesības. 1933.gadā uzsāka studijas LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē baltu nodaļā, ko ļoti sekmīgi beidza 1938.gada maijā ar maģistra grādu. Strādājusi par latviešu valodas skolotāju ar pāris pārtraukumiem Viļakas, Smiltenes un Limbažu vidusskolās, Aumeisteru un Rūjas astoņgadīgajās skolās līdz aiziešanai pensijā 1972.gadā.
   Sekodama Apsīšu Jēkaba piemēram Lizuma izloksnes izpētē, nolēmusi kaut ko darīt arī savas dzimtās Sinoles izloksnes labā. Sākusi 1942.g. ar atbildēm par Sinoli pēc Veltas Rūķes "Programmas izlokšņu aprakstiem". Vēlāk sākusi vākt Sinoles izloksnes materiālu iecerētajai Sinoles izloksnes vārdnīcai. Darbs pārtrūka 1944.g. Pēc kara piedalījās Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta organizētajās valodnieku ekspedīcijās Limbažu, Valkas un Daugavpils rajonos, atsākot vākt izloksnes materiālus arī par Sinoli, kam intensīvi nodevās pēc aiziešanas pensijā.
Grāmata «Sinoles izloksnes apraksts» iznāca 1983.g.; krājumā "Augšzemnieku dialekta teksti" 1983.g. publicēti Sinoles izloksnes pieraksti. Izdevniecībai «Zinātne» 1991.g. iesniegta "Sinoles salīdzinājumu vārdnīca" (līdzautore A.Timuška).
   Savāktie izlokšņu materiāli: 54 Sinoles izloksnes tekstu klades; Sinoles izloksnes kartotēka 69 kastītēs ar vairāk nekā 60.000 lielā formāta kartītēm; ziņas ZA Valodas un literatūras institūta iecerētajam «Latviešu valodas dialektu atlantam» par Limbažiem, Katvariem, Ozoliem, Pociemu, Sinoli, Bilsku, Lizumu, Ranku, Smilteni, Višķiem; 1942. — 1944.g. atbildes Sinoles izloksnē par arklu, ecēšām, kuļamo bluķi, spriguli, grābekli, rokas dzirnavām ar zīmējumiem toreiz projektētajam Kultūras atlasam; kopumā pierakstījusī gandrīz 4000 vietvārdu Sinolē, Limbažu un Valkas rajonos; plānotajam Eiropas valodu atlantam dotas atbildes par Sinoli visām ZA Valodas un literatūras institūta piesūtītajām aptaujām; noskaidroti aizguvumi no somu - ugru valodām un ģermānismi Sinolē.
   Rakstījusi arī dzeju, ko sakārtojusi krājumā. Pseidonīmi: pāris dzejoļiem 30.gados «Zeltenē»    Maiga Gaigala, parasti Maiga (arī Ilze) Bērzkalna. Pirmais dzejolis «Egles» 1933.g. «Zeltenē» ar īsto vārdu.