Viņa dzimusi pazīstamā ārsta un sabiedriska darbinieka Dr. med. O.Voita ģimenē 1902.g. 17. augustā Igaunijā, bet pirmo dzīves posmu pavada Latvijā. Dr. O. Voits no 1920. līdz 1932.g. bija Latvijas sūtnis Vācijā, Šveicē, Holandē un Ungārijā, kas arī iezīmē nākamās zinātnieces turpmākās gaitas. Magda Voita sāka studēt bioloģiju, galvenā kārtā botāniku Berlīnes universitātē un to beidza ar Dr.phil. grādu 1925.gadā. Pēc tam viņa atgriezās Latvijā, turpināja studijas un sāka jaunus pētījumus botānikā pie prof. N. Maltas, 1927.g.iegūstot arī Latvijas Universitātes mag. rer.nat. grādu.
Liels notikums Jaunās zinātnieces dzīvē ir iepazīšanās ar ievērojamo vācu ķīmiķi H. Štaudingeru, ar ko viņa apprecas 1928.gadā un pārceļas uz dzīvi Vācijā, kur arī norit gandrīz viss viņas mūžs. Tur Freiburgā tiek likti pamati Jaunai ķīmijas nozarei - lielmolekulāro vielu ķīmijai un Magda Štaudingere dzīvi piedalās šā monumentālā darba dažādās fāzēs, sevišķi tajās nozarēs, kam nosliece uz bioloģiju. Šeit nozīmīgi viņas pētījumi, piemēram par celulozi, par tās submikroskopisko struktūru, un viņa ir viena no pirmajiem, kas šiem pētījumiem izlieto arī Vācijā jaunkonstruēto elektronu mikroskopu. H. Štaudingera jaunais pētījuma institūts aug strauji, jo jaunās idejas pievelk pētniekus ne vien no citām Vācijas universitātēm, bet arī no ASV, Anglijas, Itālijas, Japānas, arī no Latvijas. Šeit tad līdzās intensīvam pētniecības darbam laboratorijā, jaunajai zinātniecei nāk klāt arī sabiedriski pienākumi. Problēmu risināšana allaž turpinās Štaudingeru mājās, Lugostrasse 14, kur blakus vācu un angļu valodai nereti atskan arī latviešu valoda. Trīsdesmitos gados Štaudingeru pāris vairāk reizes apciemo Latviju, kur pavada atvaļinājumu Dr. O. Voita mājās, lauku klusumā.
Lieli darbi tiek veikti Freiburgas universitātes lielmolekulāro vielu pētīšanas institūtā, kas 1930 - 1940.g. ir viens no aktīvākiem centriem visā pasaulē. Publikāciju skaits sniedzas vairākos simtos, un daudzās no tām, sevišķi kur nosliece uz bioķīmiju, ir Magdas līdzdalība. Piemēram, pazīstamajā Štaudingeru grāmatā "Organische Kolloidchemie", kas iznākusi vairākos Izdevumos un tulkota daudzās valodās.
Otrā psaules kara beigu posmā  Freiburga pārcieš uzlidojumus, kuros tiek sagrauta arī slavenā Freiburgas universitāte, arī Štaudingera institūts. Pētījumus ierobežotos apmēros var atjaunot tikai ap 1947.g. Tiek dibināts jauns žurnāls "Die Makromolekulare Chemie", kura redakcijā darbojas arī Magda Štaudingere. Šais gados viņa atrod vēl vienu jaunu darba lauku - viņa piedalās akadēmisko darbinieču organizācijās. Viņa ir Freiburgas akadēmiski nodarbonāto sieviešu savienības priekšniece, un no 1961 .g. darbojas arī starptautiskajā UNESCO organizācijā. Pēc tam, kad 1953.g. H. Štaudingeram piešķir Nobela prēmiju ķīmijā, Štaudlngeru pāris, sekojot aicinājumiem viesoties zinātniskās sanāksmēs, nonāk daudzās tuvās un tālās zemēs, arī ASV, Japānā u.c.
Pēdējos gados Magda Štaudingere strādā arī pie sava nelaiķa vīra neskaitāmo publikāciju kārtošanas, rediģēšanas un kopoto rakstu izdošanas. Interesantas ziņas par šo slaveno zinātnieku pāri atrodam arī viņu grāmntā "Arbeitserinnerungen", kas izdota arī angliski.

1991.gadā Magd piedalījās Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā Rīgā.