Acīmredzot, turīga rīdziniece, kura varēja atļauties uzbūvēt ēku, kuras pašreizējā adrese - Brīvības iela 41.

Kā liecina skopas vēstures ziņas par 19.gs Rīgu, tad tajā laikā vēl nekādas ielas nebija, visparastākais lauku ceļš, kas veda laukā no Rīgas.

1820. gadā bezmaz klajā laukā sāka būvēt Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, kura šobrīd atrodas pie Brīvības un Lāčplēša ielas krustojuma. Zināms, ka tuvu krustojumam vēl ilgi pirms tam ir bijusi neliela kapsēta.  

1823. gadā iepretī baznīcai pāri Aleksandra ielai Luiza Agneta Allenšteina uzbūvēja vienstāvu koka dzīvojamo ēku. Kas bija Luiza Agneta Allenšteina, ar ko viņa nodarbojās, kālab būvējās gandrīz klajā laukā, lai gan ceļa malā – par to vēsture pieticīgi klusē. Skaidrs vien tas, ka Aleksandra iela pamazām tika apbūvēta, vēlāk arī bruģēta, bet ēka ieguva adresi Aleksandra iela 17, ko saglabāja līdz Pirmajam pasaules karam. Padomju laikā ēkas adrese bija - Ļeņina iela, 41 un pēc teritoriālā dalījuma tā atradās Proletāriešu rajonā,

19. gadsimta otrajā pusē mājai uzbūvēja otro stāvu – kopš tā laika celtnes izskats neko daudz mainījies nav, 1900. gadā – izraka pagrabu.