Barons Ludvigs fon Štiglics, luterticībā pārgājis jūds, cara Nikolaja I baņkieris SanktPēterburgā, Krievijā, Lielezeres muižas centra, vairāku Kurzemes baznīcu un skolu būvētājs. Latviešu vidū populārās Štiglica zīmēšanas skolas izveidotāja- Aleksandra- tēvs. Viens no bagātākajiem uzņēmējiem Pēterburgā.

Pēc izcelsmes- Štiglics bija ebrejs no nelielas pilsētiņas Bad-Arolzenes Vācijā, kurā tēvam bija neliela banka.

Pēc nonākšanas Krievijā 1803. gadā, viņš ātri ieguva daudzu ievērojamu krievu muižnieku uzticamību ar savu precizitāti naudas lietās.

1812. gadā ziedoja lielas summas Krievijas valdībai kara ar Napoleonu vajadzībām un pārgāja luterticībā.

Nākamajās desmitgadēs kļuva par "krievu Rotšildu"- un bija cara Nikolaja I "personīgais baņķieris", kā arī ieņēma neskaitāmus svarīgus amatus.

1835. gadā Lai parādītu, ka lielu naudu var nopelnīt arī laukos - lauku muižā, pārejot no klaušu ražošanas uz kapitālistisko ražošanu viņš nopirka parādiem apkrauto Lielezeres novadu.

Pirmajā valdīšanas gadā viņš uzbūvēja skolu (1836) Pampāļu galā – Franču muižas laukos un pieņēma par skolotāju Ernestu Fromholdu. Skola tur pastāvēja līdz 1877.gadam.

1838.gadā pie Marijas muižas uzbūvēja Marijas pamatskolu.

Uzsvērdams savu kristietīgumu, Štiglics izcilu vērību veltīja Kurzemes baznīcām.

1838.gadā uzcēla mūra baznīcu Pampāļos.

Pārbūvēja Griezes baznīcu (1846.g.) un Grīvaišu baznīcu (1864.g.), kā arī sāk celt rūpnīcas un izbūvēt ceļus.