* 1899. XI 12. Cēsīs; V. Nikolajs, ārsts. + 1968.

                1921/1944. Anatomijas institūta ārste,

                1925. beigusi Latvijas Universitāti, 

                1942. H. Geringa 20-4.

                Avots:       LVVA 1023-2-1013-35.;

                               «Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

Latviešu anatome un antropoloģe. Pirmā sieviete, kurai Latvijas Universitāte piešķīra doktora grādu.

Precējusies ar psihiatru Nikolaju Jērumu.

1925. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc tam līdz 1944. gadam docējusi universitātes Anatomijas katedrā. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1948. gadā pārcēlusies uz dzīvi Venecuēlā.

Izpētījusi latvietes antropoloģisko tipu disertācijā "Latviete no antropoloģiskā viedokļa", par ko saņēma Krišjāņa Barona balvu un Kultūra fonda godalgu.

Venecuēlā sākusi arī gleznot.

---

Izcilākā latviešu antropoloģe. Viņa dzimusi Cēsīs būvuzņēmēja Augusta Krastiņa ģimenē, ko 1919.gadā nogalināja lielinieki. Beigusi Kristīnes Apkalnes Cēsu sieviešu ģimnaziju, Lūcija iestājās LU Medicīnas fakultātē, saņēma godalgu par studiju darbu, bet 1925. gadā ārsta diplomu. Jau no 1921. gada viņa bija subasistente, no 1925. līdz 1928. gadam jaunākā asistente, pēc tam asistente, no 1935. gada vecākā asistente un no 1938. gada privātdocente. 1935. gada 24.janvārī L. Jēruma aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju „Latviete no antropoloģiskā viedokļa”, kas tika atzīta par tik izcilu, ka saņēma Krišjāņa Barona prēmiju un Kultūras fonda godalgu. Arī citi viņas pētījumi galvenokārt ir antropoloģijā, bet pedagoģiskais darbs - anatomijas mācīšana studentiem
profesora J. Prīmaņa vadītajā institūtā. Kā vairums latviešu ārstu un zinātnieku, 1944. gadā L.Jēruma devās bēgļu gaitās. Viņa nokļuva Vācijā, vēlāk kopā ar brāli ginekologu docentu Vili Augustu Krastiņu (1902 - 1971) un vīru psihiatru Nikolaju Jērumu (1904 - 1991) Venecuēlā. L.Jēruma mirusi 1968.gada 23. septembrī Karakasā. Viņai veltīta grāmata ar meitas levas Heiferes atbalstu izdota Rīgā 1999.gadā.