Anglijā Daugavas Vanagu Fonda "Straumēnos" 11. janvāri mirusi Lūcija Beatrise Bērziņa, dzimusi 1907. gada 8. maijā Tērbatā, Igaunijā.

Tēvs Ernests Felsbergs, mākslas vēsturnieks un Latvijas universitātes pirmais rektors. Aizgājējai šeit paliek vīrs Arvīds, pēc profesijas tautsaimnieks; abi salaulājās 1933. gada 8. aprīlī.

Dēls Guntis, elektroinženieris (speciālizējies telekomunikācijā) ar dzīvesbiedri Laimu dzīvo Rīgā, ģimenē dēli Valdis, Andris, Dainis un Reinis. Meita Baiba, arhivāre dzīvo Sidnejā, Austrālijā.

Lūcija Bērziņa 1927. gadā beigusi Angļu valodas institūtu, 1934. gadā Latvijas universitāti, 1943.g. tur izturējusi Dr. phil. pārbaudījumus. No 1931. līdz 1939.g. ģimnāzijā skolotāja angļu valodā. No 1939. līdz 1944.g. Latvijas universitātē lektore angļu valodā un amerikāņu literātūrā; 1944.gadā privātdocente. 1944.gadā sākās bēgļu gaitas Vācijā. No 1946. līdz 1949.gadam Baltijas universitātē Pinnebergā vina bija ārkārtas profesore angļu valodā, angļu un amerikāņu literātūras vēsturē un angļu valodas katedras vadītāja Filoloģijas fakultātē.

1949. gadā izceļoja uz Austrāliju, tur ieceļotājiem Bathurstes Imigrantu (Bathurst Reception ) centrā L. Bērziņa mācīja angļu valodu un vēlāk skolas bērniem Parksas (Parkes) centrā. 1951. gadā ģimene pārcēlās uz Sidneju, kur līdz 1953. gadam L. Bērziņa mācījusi angļu valodu un vēsturi divās vidējās pakāpes mācību iestādēs. Lektore Sidnejas tehniskajā koledžā no 1968. līdz 1973. gadam.

1977. gadā apbalvota ar Karalienes Elizabetes II Sudraba medaļu. No 1975. līdz 1982. gadam Lūcija Bērziņa darbojusies "Ethnic Communities Council" izglītības sekcijā. Pūlējusies panākt matrikulācijas statusa iegūšanu latviešu valodai, kas īstenojies 1977. gadā. No 1985. līdz 1987. g. mācījusi Flindersa universitātes latviešu valodas neklātienes kursā. No 1953. līdz 1955. g. bijusi Latviešu apvienības Austrālijā (LAA) prezidija locekle un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija locekle no 1973.-1975. g. Šai laikā bijusi LAA un LAAJ kultūras daļas vadītāja. LAA izglītības daļas vadītāja no 1967.-1973. g. Vadījusi Sidnejas Latviešu vidusskolu no 1954.-1960. g. un no 1962.-1967. g. Sidnejā seniore studenšu korporācijā Daugaviete, arī studenšu korporāciju kopas seniore. Publicējusi 1935. gadā "Angļu gramatiku" (1939. g. 5. iespiedums); "Angļu valodas pašmācības" grāmatu 1946./1947. gadā. Raksti par angļu literātūru izdevumos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā", "Universitas". Trimdā dažādos periodiskos izdevumos raksti par literātūras un teātra jautājumiem.

Sarakstījusi romānus: "Eigāna" (1973), "Mans draugs Žanis" (1981), "Viena nedēļa Ernas dzīvē" (1984), "Jaunības atblāzma" (1986), "Pārnākšana" (1986), "Pa svešiem lielceļiem" (1991), "Ko tu man gribēji teikt, Dienvidu zeme?" (1997., pirmpublicējums laikrakstā "Laiks"); Latviešu preses biedrības goda biedre. Apbalvota ar Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda diplomu.

1990. gadā Lūcija Bērziņa ar dzīvesbiedru pārcēlās uz Angliju, kur jau dzīvoja dēls ar ģimeni. Kopš tā gada marta ar laulāto draugu Arvīdu mājoja "Straumēnos", viņa ( bija vietējās DVF nodaļas biedre. Sešus gadus, no 1990. g. 24. novembra līdz 1996. g. 30. maijam, "Straumēnos" vadījusi 56 referātu pēcpusdienas, daudzkārt būdama arī referente. Ar referātiem un darbu lasījumiem piedalījās dažu apkārtējo DVF nodaļu sarīkojumos.

Lūcijas B. Bērziņas bēres notika 19. janvāri, tās iesāka ar prāv. Jura Jurģa vadīto piemiņas bridi "Straumēnu» Lielajā namā. Pelnu urnu apglabās ģimenes kapvietā Meža kapos, Rīgā. "Straumēnos" bērinieki, aizgājēju pieminēdami, pakavējās pie kafijas un glāzes vīna.

      ****

Dēls - Guntis Bērziņš dz.1938.g. Rīgā. 1993.g.ar sievu Laimu no Anglijas pārcēlās uz Latviju.