Aktrise, dziedātāja. Beigusi Jelgavas elementārskolu, mācījusies meiteņu skolā. 15 g. vecumā sākusi dziedāt Jelgavas baznīcas korī, no 1887 Jelgavas Latviešu biedrības teātrī, pēc tam Rīgas Latviešu biedrības teātrī. Viena no pirmajām dziedātājām, kas piedalījās skaņuplašu ierakstos (no 1903). 

Slimība viņu jau divpadsmit gadus bija atrāvusi skatuvei.
L. Iesmiņa bija labākā latviešu subrete pēc Brigaderu Maijas. Vēlāk viņa tēloja arī latviešu mātes un komiskās vecenes. Viņa bija īsts, sirsnīgs, dabisks talants, kura mākslas izstarojums maigi sildīja un humoristiski uzjautrināja. Tomēr viņas personības aspekts nebija tik plašs, lai vēl gadiem ilgi saistītu pie sevis sirdis arī tad, kad skatuves saule pār viņu bija norietējusi. Tāpēc viņa mira vientulībā, un viņas nāves atbalss latviešu sabiedrībā vairs nebija visai plaša.

Avots: Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1934

           jelgavasbiblioteka.lv 

"Latviešu konversācijas vārdnīcā"  1936.g. A.Bērziņš raksta par L.MICHELSONI-IESMIŅU: "Dzimusi Lielbērzes Rāšu mājās kā namdara meita. Vecāki drīz pārgāja dzīvot Jelgavā,  kur M. nobeidza Jelgavas elementārskolu (1885) un iestājās meiteņu skolā, ko tomēr nepaguva nobeigt tēva nāves dēļ. 15 g. vecumā viņa iesāka dziedāt Jelgavas baznīcas korī, bet 17 g. vecumā jau tēloja atbildīgas lomas Jelgavas latv. teātrī. 1895 Rīgas latv. teātra vadība uzaicināja viņu trupā par pastāvīgu darbinieci. Rīgā M. mācījās skatuves mākslu pie turienes ievērojamākiem aktieriem un režisoriem, bet dziedāšanā papildinājās pie dziedāšanas skolotājas Millera kundzes.

1895-1918 viņa darbojās Rīgas latv. teātrī, 1919-1922 Latvijas nacionālā teātrī, bet 1923 slimības dēļ bij spiesta aiziet no skatuves. Latviešu teātrī viņa tēloja galvenokārt subretes lomas: Čigānu baronā, Bokačo, Don Cēzarā, Korneviļas zvanos, Undīnē, Carā un namdarī, Burvju strēlniekā u.c. Viņa tēloja arī daudz lomu latviešu autoru darbos; viena no viņas labākajām lomām bija Antonija Skroderdienās Silmačos.  M. bija precējusies ar aktieri Aleksandru Michelsonu."

Kaut aktrise ir iekļauta Jelgavas ievērojamo cilvēku sarakstā, atbalss pietrūkst arī atdusas vietai Rīgā. Labi, ka Meža kapos ir pēckara kapa plāksnīte  Iesmiņai-Michelsonei no Latvijas PSR Teātra biedrības.