Viņas dzimtā puse ir Kurzeme, šūpulis kārts Durbes pagasta Lišķu mājās. Dzimtas īpašumus viņa ir atguvusi, bet tos izrentē apsaimniekotājiem. Pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem Līze Šlakāne 1996. gadā no ASV atgriezās Latvijā un mājvietu rada Cēsīs pie savas krustmeitas - pensionētas skolotājas Ilgas Rūtas Dambergas. L. Šlakāne beigusi Latvijas Universitāti, dziedājusi slavenajā "Dziesmuvaras" korī. Pēc atgriešanās dzimtenē lielu pārsteigumu un prieku sagādāja satikšanās ar bijušajām koristēm, jo varēja pārrunāt jaunības gados piedzīvoto un pieredzēto. Latvijas brīvvalsts laikā L. Šlakāne dzīvojusi Daugavpilī un strādājusi Latgalē par piensaimniecību kooperātīvu zvērināto revidenti. Viņas vīrs Valdis Šlakāns bijis Saeimas deputāts (1927-1934). Pēc apprecēšanās 1937. gadā Šlakānu ģimene dzīvojusi pašu celtajā mājā Kokneses "Palejās". Bet laimīgās dzīves laiks, kad piedzimst trīs dēli - Andrejs, Valdis un Māris, nav ilgs, jo jau 1944. gada rudenī iekoptās mājas jāatstāj un jādodas bēgļu gaitās. Vispirms ģimene apmetas Līzes vecāku mājās Durbes pagastā, bet jau oktobra beigās devās svešumā. Līze un Valdis Šlakāni ar trīs mazgadīgiem bērniem (jaunākajam tikai seši mēneši) nonāca Vācijā, bet, kad 1951. gadā nomira vīrs, Līzes kundze ar dēliem un četriem dolāriem kabatā brauca uz ASV. Viņa ir pateicīga baznīcai un organizācijām, kas palīdzēja bēgļiem. Spēka gados L. Šlakāne daudz strādājusi, viena izaudzinājusi un izskolojusi dēlus, un tie visi tagad strādā labi atalgotus darbus. Svešumā Līzes kundze centusies saglabāt latviskumu. Ar dēliem runājusi latviešu valodā, pati vairāk uzturējusies latviešu sabiedrībā, dziedājusi latviešu korī. Dēli apprecējušies ar cittautietēm, un neviens no Līzes kundzes četriem mazbērniem latviski nerunā. L. Šlakāne pēc savas vēlmes iekārtojusi istabiņu krustmeitas dzīvoklī, atvedusi sev tuvas un mīļas lietas, arī vairākas dēla Andreja gleznas. Radiem un draugiem, kas palikuši ASV, viņa raksta vēstules, ar dēliem sarunājas pa telefonu, jaunākais dēls Māris apciemojis māmuļu Latvijā. Nekad jubilāre nav sūrojusies par veselību, joprojām var lasīt, klausīties radio, skatīties TV. Krustmeitas Ilgas labi aprūpēta, Līzes kundze nav nožēlojusi savu izvēli tik cienījamos gados mainīt dzīvesvietu, viņa priecājas, ka var dzīvot dzimtenē, kur skan latviešu valoda un visos gadalaikos sirdi priecē skaistā daba.

Avots: Laiks, 05.07.2003