Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš, dzimis 1922. gada 13. oktobrī Milzkalnes pagastā, miris 1963. gada 30. jūlijā Ņujorkā) bija trimdas latviešu dzejnieks.

Bērnību un jaunību Lindards Tauns pavadījis Rīgas nomalē Anniņmuižā. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur 1946. gadā sācis publicēties trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlies uz Ņujorku, strādājis par burtlici tipogrāfijā un redaktoru “Latviešu Žurnāla” redakcijā. Dzīves laikā publicēts tikai viens Tauna dzejoļu krājums - "Mūžīgais mākonis" (1958).

1950. gadu vidū Linards Tauns kopā ar Gunaru Saliņu kļuva par vadošo personību latviešu dzejnieku un mākslinieku grupā “Elles ķēķis”.[1]

Savu pseidonīmu Tauns esot izvēlējies pēc ezera Piebalgā, Vidzemes augstienē (sk. Tauns), kas pēc teikām reiz lidojis gaisos kopā ar citiem ezeriem.

Avots: "Laiks", 21.08.1963