Līna Šterna dzimusi 1875. gadā Kauņas apriņķī; mirusi 1968. gadā Maskavā bija Latvijā dzīvojusi slavena 20. gadsimta fizioloģe.

Pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas nesekmīgi mēģinājusi iestāties Rīgas Politehniskajā institūtā.

1898. gadā turpinājusi studijas Ženēvas universitātē Šveicē.

Kļuvusi par bioķīmijas profesori Ženēvā, pētījusi šūnas elpošanas ciklu, centrālās nervu sistēmas fizioloģiju, miega traucējumus, endokrīno sistēmu, kā pirmā 1921. gadā aprakstījusi hematoencefālisko barjeru.

1925. gadā pārcēlusies uz dzīvi PSRS, turpinājusi strādāt fizioloģijas pētījumu laukā Maskavas 2. medicīnas institūtā. Katedras vafītāja līdz 1948.gadam

1939.g. kļuvusi par pirmo sievieti- PSRS ZA locekli.

Otrā Pasaules kara laikā izveidojusi padomju penicilīna ražotni, kopā ar citu Latvijas izcelsmes ebreju S. Mihoelsu,- dibinājusi Pretkara ebreju kustību Krievijā.  

1943.g. saņēmusi Staļina prēmiju.

1948. gadā represēta sakarā ar apsūdzībām kosmopolītismā.

1952. g. notiesāta uz nāvi, kopā ar vēl 13 PSRS ebrejiem, tomēr vienīgajai nāvessods aizstāts ar izsūtījumu uz Kazahstānu

Pēc Staļina nāves reabilitēta un no 1954.g. PSRS Zinātņu akadēmijas Biol. fizikas institūta nodaļas vadītāja

***

Dzimis 1878. gadā, Либава, ныне Лиепая; еврейка; высшее;

физиолог, академик.

Dzīvoja: Москва.

Arestēts: 1949. gada 28. janvārī.

Notiesāts: Военная Коллегия Верховного Суда СССР 1952. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: 58-1а, 58-10, 11.

Spriedums: 3, 5 г. ИТЛ, 3 г. поражение в правах

Avots: Неправедный суд. М. 1994