Mūžībā aizsaukta savā laikā spējīgākā latviešu toreizējās jaunās paaudzes ērģelniece Rietumeiropā Līga Puķīte. Viņa bija savas paaudzes spējīgākā latviešu ērģelniece, pianiste un kordiriģente Rietumeiropā - 1977. gadā ar izcilību beigusi Gēteborgas mūzikas augstskolas baznīcas mūziķu klasi, kad jau 5 gadus bija bijusi palīgērģelniece un koru vadītāja Gēteborgas Domā, 2 gadus koncertmeistare turpat mūzikas augstskolā, šad tad nācies spēlēt čelestu Gēteborgas simfoniskajā orķestrī, spēlēt daudzos latviešu sarīkojumos un dievkalpojumos. Līga, būdama stipendiāte-izcilniece, turpināja daudzsološas pianistes izglītību Ķelnes mūzikas augstskolā. Te - kā kādreiz Bēthovenam ar dzirdi - liktenis klauvēja pie durvīm: tika atklāta izkaisītā muskuļu skleroze, kad locekļi pamazām zaudē kustības spējas. To varēja manīt jau 1979. g., kad Līga spēlēja ērģeles ekūmeniskajā dievkalpojumā teiksmainajā Visbijas Domā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dziesmu dienās Gotlandē. Kad Līga 1981. g. saņēma Ķelnes mūzikas augstskolas klavierskolotāja diplomu, pianistes gaitas pirms gada jau bija beigušās. Kā kordiriģentei Līgai pēdējais lielais uzdevums: 1984. g. Rietumeiropas latviešu dziesmu svētkos Minsterē, Rietumvācijā - ekūmēniskajā koncertdievkalpojumā turienes Domā jāvada apvienotais Zviedrijas latviešu koris. Beidzamos darbspējīgos gadus viņa strādāja par programmētāju, pārvietodamās braucamkrēslā (1993.-1997.). Līga apbedīta 1999. g. 6. oktobrī Stokholmas rietumu priekšpilsētas Jakobsbergas kapos. Pirmajā laulībā ar ekonomikas žurnālistu Juri Kažu Līgai ir divi dēli, tagad 14 un 12,5 gadus veci. (Laiks, 25.12.1999)