Dzimusi 1900.gada 13. novembrī. Tēvs Ādams Skrēģis bija Pērkones pagastskolas pārzinis, māte Ilze (dz.Vērbele) audzināja 10 bērnus. Lidija bija jaunākā meita. Skolas namā allaž skanējusi mūzika un dziesmas. Bērni sūtīti uz Pēterpili mācīties ģimnāzijā. Lidija tur aizrāvās ar baletu un mācījās baletskolā, kā arī sākusies interese par dzejošanu, kas turpinājās visu mūžu. Pēc balss pārbaudes atklājās viņas dziedātājas dotības, un dziedāšana kļuva par viņas īsto aicinājumu.
Pēterpili Lidija apprecējās ar Voldemāru Dobrovoļski, kas bija beidzis Pēterpils universitātes Matemātikas fakultāti un konservatoriju. Pirms robežas slēgšanas viņi vēl paguva atgriezties Latvijā. Latvijā Lidija izglītojās, koncertēja, un valdība viņai piešķīra stipendiju papildināties Zalcburgas Mozarteum. Sākās karš, un viņa vairs nevarēja atgriezties Latvijā, bet rīkoja koncertus Eiropā.
L. Dobrovoļska ASV ieceļoja jau 1946. gadā un apmetās uz dzīvi Čikāgā. Pirmais uzdevums bija skaidrot vietējiem iedzīvotājiem, arī tā saucamiem veclatviešiem, kuri daudzi bija 1905. gada bēgļi un simpatizēja Padomju Savienībai, par komunismu un tā briesmu darbiem.
Lidija dedzīgi gādāja galvojumus, lai latviešu bēgļi no Vācijas varētu ieceļot ASV. Par savu sabiedrisko darbu un pārvietoto personu izvietošanu Lidija saņēma Daughters of American Revolution atzinības balvu. Vēlāk Lidija nodibināja savu vokālo studiju un bija locekle National Association of Singing Teachers.
Aizritējušā gadsimta 90. gadu sākumā Lidija kādu laiku dzīvoja Havajā, tad pārcēlās uz Santabarbaru Dienvidkalifornijā. Par viņas galveno nodarbošanos kļuva dzejošana. Viņa ceļoja un piedalījās dzejnieku starptautiskās sanāksmēs Meksikā, Japānā, Taivanā, Čehijā un citur, publicēja dzejoļus, tika arī apbalvota.
Vēl Čikāgā viņai iznāca dzejoļu krājums 'Mīlestība" un neliela humoristisku dzejoļu grāmatiņa "Nav laika".
Mūžīgā mierā bez slimošanas L. Dobrovoļska iemiga 2003. gada 7. novembrī - sešas dienas pirms savas 103.dzimšanas dienas. Viņas mirstīgās atliekas pārpelnoja Santabarbarā un apbedīja Čikāgas Mt. Olive kapos, līdzās 1967. gadā mirušā vīra Voldemāra atdusas vietai.

Avots: Laiks, 3.07.2004