Pirmā pasaules kara laikā kopā ar māsām, brāli un mātesmāsām devās bēgļu gaitās un dzīvoja un mācījās skolā Simbirskā (Uļjanovskā). Mazākos vietējie puikas nerrojuši, bet viņa kaut kā pamanījusies ar tiem tikt galā un aizstāvējusi arī mazākos. Tuvojās revolūcija, meitenīti ļoti interesēja Simbirskā notiekošie mītiņi. Reiz kādā mītiņā viņa redzējusi arī Ļeņinu, kurš uzstājies ar runu.

Kad ģimene atgriezās Latvijā, mācījās Salacgrīvas skolā. Tēvabrālis advokāts Jānis Bērziņš finansēja Lidijas mācības stenogrāfistes-mašīnrakstītājas kursos, pēc tam viņa dzīvoja Rīgā, strādāja advokātu kantorī par mašīnrakstītāju un finansiāli atbalstīja māsas Helēnas mācības piensaimniecības skolā un brāļa Aleksandra mācības Valsts tehnikumā.

Jaunībā slimoja ar tuberkulozi, ārstējās Tērvetes sanatorijā. Kara gados strādāja hospitālī. Nebija precējusies.

Nepiepildīts palika viņas sapnis studēt medicīnu. Vēlākos gados palīdzēja pieskatīt brāļa un māsu bērnus un mazbērnus.

Apbedīta Ērgļos, Sauleskalna kapsētā blakus savai mātei un brālītim Nikolajam.