Kronekers bija vācu matemātiķis un loģiķis, kurš pastāvēja uz to, ka aritmētika un matemātiskā analīze ir jābalsta uz "veseliem skaitļiem", sakot, "Dievs radīja veselos skaitļus; viss pārējais ir cilvēka darbs" (Bell 1986, p. 477). Tas izraisīja domstarpības ar viņa studentu Georgu Kantoru par dažiem viņa matemātiskiem paplašinājumiem (cf. Davis (2000), pp. 59ff). Kronekers bija Ernsta Kummera students un draugs uz mūžu.

Leopolds Kronekers dzimis Līgnicā, Prūsijā (tagad Legņica, Polijā) ebreju ģimenē. 

1845. gadā Kronekers Berlīnes universitātē uzrakstīja savu disertāciju skaitļu teorijā, dodot speciālu formulējumu vienībām konkrētos algebriskos skaitļu laukos. Ležens Dirihlē bija viņa skolotājs.

Pēc grāda iegūšanas Kronekers pārvaldīja sava tēvoča īpašumus un uzņēmumu, astoņus gadus nedarbojoties matemātikas jomā. Savā 1853. gada esejā par vienādojumu algebrisko atrisināmību, Kronekers paplašināja Evarista Galuā darba rezultātus vienādojumu teorijā. 1883. gadā viņš kļuva par Berlīnes universitātes profesoru.

Kronekers deva ieguldījumu arī nepārtrauktības attīstībā, pārveidojot iracionālus skaitļus par reāliem skaitļiem. Matemātiskajā analīzē viņš apstrīdēja sava kolēģa Karla Veierštrāsa formulējumu nepārtrauktai, nekur nediferencējamai funkcijai. 1850. gada publikācijā Par piektās pakāpes vienādojumu vispārīgu risināšanu Kronekers atrisināja piektās pakāpes vienādojumu, pielietojot grupu teoriju.

Kronekera finitisms padarīja viņu par intuicionisma pionieri matemātikas pamatos.

Kronekers mira 1891. gada 29. decembrī Berlīnē. Viņš ir apglabāts Sv. Mateusa Kirhofa kapsētā Šēnebergā, Berlīnē, netālu no Gustava Kirhofa.

Avots: Wikipedia