Leopolds Cesuļēvičs Romāna dēls (1937. gada 22. augusts, Rīga, Latvija - 2017. gada 24. jūnijs, Barnaula, Krievija) - padomju, krievu gleznotājs, grafiķis, publicists, Rēriha zinātnieks, tulkotājs, skolotājs, sabiedrisks darbinieks.

PSRS Mākslinieku savienības biedrs (1967), Krievija. Krievijas Godātais mākslinieks (2006).

Biogrāfija

Dzimis, mācījies un audzis Rīgā; latīnista Romāna Cesuļēviča dēls.

1961. gadā absolvējis Latvijas PSR Mākslas akadēmiju.

Liela ietekme uz viņa māksliniecisko domāšanu bija Mākslas akadēmijas rektoram, PSRS Tautas māksliniekam Eduardam Kalniņam, Otto Skulmem.

Pēc dienesta armijā viņš sekoja iepriekš Maskavā satiktā Jurija Rēriha aicinājumam, tāpēc kopā ar sievu Ilzi Rudzīti pārcēlās uz dzīvi Altajajā, Barnaulā.

1967. gadā kļuva par PSRS Mākslinieku savienības biedru. Viņš tika atkārtoti ievēlēts par Krievijas Mākslinieku savienības Altaja organizācijas valdes locekli. Viņš nodarbojās ar mācību darbu, vadīja studentu nodarbības.

Viņš strādāja tematiskās glezniecības, portreta, ainavas žanrā. Agrākais darbs Altaja apgabala Valsts mākslas muzejā, kur ir savākta ievērojama daļa viņa gleznu, ir datēts ar 1957. gadu. Daudzas no tām ir veltītas cilvēka un dabas attiecībām, garīguma problēmām: “Zvaigžņu gaisma. Astronoms (1972), Rītausmas laiks (1974), Krievijas sniegi (1985), cikls Dzintara zeme (1970-1972), Radošās rokas (1980).

No 1964. gada reģionālo, zonālo, republikas, vissavienības, starptautisko, ārzemju izstāžu dalībnieks. Starp tiem: 2. Viskrievijas zīmējumu, akvareļu izstāde (1977, Ļeņingrada), Viskrievijas izstāde "Vienmēr gatavībā" (1982, Maskava), republikas izstāde "Altaja lauki" (1983, Maskava) un citi.Triptihs "Baltais kalns" (1985 ) glabājas Altaja Valsts Literatūras, mākslas un kultūras vēstures muzejā (Barnaula), "Altaja Nikolaja Rēriha skice" - Nikolaja Rēriha muzejā (Ņujorka, ASV). ), viņa gleznas - Saporo pilsētas muzejā Japānā, kā arī privātkolekcijās Krievijā un ārvalstīs.

L. R. Cesuļēvičs daudzus gadus (kopā ar siev Ilzi Rudzīti) veltīja Nikolaja Rēriha Vidusāzijas ekspedīcijas Altaja posma izpētei. Pateicoties viņiem, 1974. gadā V. S. Atamanova mājā Verh-Uimonā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kas veltīta Rēriha ekspedīcijas uzturēšanās laikam. Viņš no latviešu valodas tulkojis dzejnieka un filozofa, Latvijas Rēriha biedrības priekšsēdētāja R.Rudzīša autobiogrāfiskās grāmatas.

Mākslinieks ir viens no Altaja Valsts literatūras, mākslas un kultūras vēstures muzeja dibinātājiem, Altaja Valsts universitātes mākslas galerijas izveides iniciators. Viņš bieži publicēja rakstus plašsaziņas līdzekļos, izklāstot savus uzskatus par savu laikabiedru mākslu un daiļradi, kā arī veica lielu izglītojošu darbu.

Bibliogrāfija

Cesuļēvičs L. R. Rērihs Altajajā // Urālu ceļa meklētājs. - 1972. - Nr.2. - S. 17-19.
Cesuļēvičs L. R. Altaja // N. K. Rērihs. Dzīve un darbs / Seb. PSRS Mākslas akadēmijas Tēlotājmākslas teorijas un vēstures pētniecības institūts. - M .: Tēlotājmāksla, 1978. - S. 169-185.
Cesuļēvičs L. R. Rērihs un Altaja // Pirms saullēkta. - 1995, - 5.nr.
Cesuļēvičs L. R. Kultūras jēdziens un Rērihu radošā mantojuma eksponātu kolekcijas izveides vēsture. - Jekaterinburga: "Kalnu zvaigznes", 2016. ISBN 978-5-9906659-9-6
Tsesyulevich L. R. Rērihs un Altaja. — Barnaula, 2016.