Dzimis 1882. g. 6. janv. Rīgā Kalsnavas muižas īpašnieka un apg. izglītības inspektora ģimenē.

Tēvs Kārlis Hermanis Engelbrehts, māte Šarlote Vilhelmīne Luīze, dz. Rādeke. Vācietis, luterticīgs.

Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, 1901. g. Pēterburgā nokārtojis ģimnāzijas kursa gala pārbaudījumu Nikolaja kadetu korpusā un iestājies Pāvila kājnieku karaskolā turpat (beidzis 1903. g.). 1903.–06. g. virsnieks (podporučiks) Krievijas armijā, Leibgvardes Semjonovas pulkā Pēterburgā (no 1905. g. sept. bijis pulka adjutants).

1906. g. okt. piekomandēts Vidzemes gub. zemnieku lietu komisāra pārvaldei Rīgā, 1906. g. nov. ieskaitīts armijas rezervē Vidzemes gub. 1906. g. dec.–1915. g. Vidzemes gub. 2. iecirkņa zemnieku lietu komisārs Alūksnē un Vecgulbenē, vienlaikus bijis arī Vecgulbenes muižas pārvaldnieks.

1. pasaules kara laikā 1915.–1917. g. aug. bijis Vitebskas gub. Ludzas apr. zemju priekšnieka sapulces padomes priekšsēdētājs, darbojies Agrārajā un Karaklausības komisijā.

Vācu okupācijas laikā no 1917. g. okt. bijis Ulbrokas muižas pārvaldnieks, Ulbrokas–Stopiņu (Biķeru) draudzes priekšnieks (līdz 1918. g. 31. dec.).

1919. g. 3. janv. angļu kreiserī Princess Margareth no Rīgas bēdzis uz Kopenhāgenu, marta beigās atgriezies Liepājā.

No 1919. g. 4. apr. dienējis Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Baltijas landesvērā (no 1919. g. jūl. Latvijas armijas Vācu zemessargi, no 1920. g. apr. 13. Tukuma kājnieku pulks), piekomandēts Sanitārajai nodaļai.

No 1920. g. apr. saimniecības rotas komandieris, paaugstināts par kapteini. 1920. g. maijā atvaļināts no armijas.

No 1920. g. 10. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis (1922. g. 14. jūl. apstiprināts Satversmes sapulcē). Strādājis Administratīvajā nodaļā (1924. g. aug. pārdēvēta par 4. civilnodaļu). 1939. g. 19. okt. (sākot ar 1. nov.)

Ministru kabinets atbrīvojis no amata pēc paša lūguma; izceļojis uz Vāciju.

Miris 1966. g.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

Precējies 1907. g. ar Annu Mariju Izabellu Vilhelmīni fon Kālenu, meita Ada (1908. g. 17. dec.–1994. g. Ņujorkā, ASV), dēls Bodo Kārlis Heinrihs Oto (dz. 1911. g. 27. okt.; zināms, ka vēl 2015. g. bijis vīndaris Portugālē); 1918. g. 18. jūn. šķīries.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 179., 180. l.; Divpusīgs ierēdnis. Dzimtenes Vēstnesis. 1916. g. 11. janv.

No L. Brimmera 1920. g. 20. marta lūguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam F. Gailītim: “Zemessargu pārformēšanas dēļ no manim ieņemtā vieta tiek likvidēta, tamdēļ es lūdzu dot man vietu Rīgas apgabaltiesā [..] Tā kā es pārvaldu valsts un vietējās valodas, lūdzu dot man attiecīgu vietu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 179. l., 9. lp.)

No Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktora K. Ašmaņa 1920. g. 8. apr. raksta Rīgas apgabaltiesai: “Uz Jūsu rakstu no 3 / IV š. g. varu Jums ziņot sekojošo: Leonu Brimmeru pazīstu no skolas gadiem kā godīgu cilvēku un ar krietnu audzināšanu. Cik zinu, tad viņš nav aktīvi piedalījies politikā pret latviešiem, resp., pret Latvijas valsti. Par Brimmera juridiskām spējām nevaru spriest, zinu tikai, ka viņš vairāk gadus darbojies kā zemnieku lietu komisārs un sliktas atsauksmes par sevi nav atstājis, vismaz es par tādām neesmu dzirdējis.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 179. l., 11. lp.)

No L. Brimmera 1920. g. 28. sept. lūguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu uz vienu mēnesi, skaitot no 24. oktobra š. g., un dot ar to man iespēju apmeklēt savus mazgadējos bērnus, atrodošos Karaļaučos [Kēnigsberga Vācijā (Prūsijā), tag. Kaļiņingrada Krievijā – red.], Vācijā, un kurus es neesmu redzējis jau 2 gadus. Iedrošinos pie tam aizrādīt, ka, kā redzams no klātpieliktās Tukuma kājnieku pulka komandiera apliecības no 23. jūnija 1920. g., par manu 11 mēnešu dienesta laiku nacionālā armijā esmu dabūjis tik 5 dienas atvaļinājuma.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 179. l., 24. lp.)

No L. Brimmera 1937. g. 12. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pagodinos Jums, priekšsēdētāja kungs, ziņot, ka esmu nodomājis uz divām nedēļām izbraukt uz Ungāriju laikā starp 12. maiju un 15. jūniju š. g., lai piedalītos Ungārijas lauksaimnieku jātnieku biedrības rīkotās tradicionālās 12. lauku tālizjādēs. Piezīmēju, ka šīs biedrības prezidents ir atv[aļināts] ģenerālis Stefans Horty [Hortijs].” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 179. l., 70. lp.)